Ilgtspējīgi uzņēmumi – tērē efektīvi un ražo “zaļi”

Pastāvīgi svārstīgas elektroenerģijas cenas apvienojumā ar augošām prasībām mazināt uzņēmumu ietekmi uz vidi liek uzņēmējiem meklēt veidus, kā savu darbību padarīt “zaļāku” un ilgtspējīgāku. Lai arī šī joma saistās ar finansiālu ieguldījumu, tas sniedz iespēju labāk optimizēt resursu – arī enerģijas – patēriņu un nereti rast jaunus ieņēmumu avotus. Mūsdienu patēriņa kultūrā ilgtspēja kļuvusi par būtisku konkurētspējas faktoru, kas nosaka gan pircēju izvēli, gan arī uzņēmuma pievilcību investoru un finanšu institūciju vērtējumā.

Baltijas uzņēmumi beidzamos pāris gadus aktīvi apgūst dažādus energoefektivitātes risinājumus un strādā pie CO² izmešu mazināšanas. Kādi ir populārākie risinājumi uzņēmumu energosaimniecības ilgtspējas uzlabošanai un svarīgākie apsvērumi to izvēlē?

Ir trīs galvenie risinājumu veidi, kā uzņēmums var optimizēt savu enerģijas patēriņu, ar to saistītās izmaksas un arī radīto ietekmi uz vidi. Pirmais un salīdzinoši vienkāršākais līmenis ir energoefektivitātes risinājumi, kas optimizē iegādāto enerģiju un ļauj pārliecināties, ka tā tiek izmantota maksimāli efektīvi un nav lieku zudumu, jo “viszaļākā” enerģija ir tā, kuras nav! Nākamais solis ir atjaunīgās jeb “zaļās” enerģijas iegāde, tādējādi pilnībā izslēdzot CO² emisijas no sava enerģijas patēriņa. Trešais līmenis ir enerģijas ražošana pašu vajadzībām, izmantojot atjaunīgos resursus, piemēram, saules enerģiju. Šajā gadījumā jau varam runāt ne tikai par kaitīgo izmešu mazināšanu, bet arī mazāku ikdienā iepērkamās enerģijas daudzumu, kas tiešā veidā ļauj samazināt izdevumus.

Efektīvs enerģijas patēriņš

Energoefektivitātes un ilgtspējas attīstībai uzņēmējiem jau labu laiku ir pieejami gan granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un konsultācijas. Tāpat līdz ar atvērtā tirgus attīstību enerģijas tirgotāju loma jau sen ir paplašinājusies, piedāvājot energoefektivitātes risinājumu ieviešanu un atbalstu ceļā uz uzņēmuma klimatneitralitāti.

Pirmais solis noteikti ir situācijas apzināšana, lai maksimāli precīzi varētu identificēt, kā paaugstināt katras patērētās kilovatstundas lietderību vai arī to vispār nepatērēt. Tāpēc sākotnēji tiek veikts energoaudits un energomonitoringa sistēmas ieviešana, kas ļauj precīzi novērtēt pašreizējo situāciju un potenciālos uzlabojumus, kuri sniegs vēl lielāku ieguvumu.

Savukārt energoefektivitātes tehniskie risinājumi katram uzņēmumam jāsalāgo ar tā darbības specifiku. Te iespējas ir visplašākās – no LED apgaismojuma ieviešanas un efektīvāku iekārtu iegādes līdz apkures sistēmu elektrifikācijai. Veicamo darbu mērogs noteiks nepieciešamās investīcijas: pēc pieredzes tās var būt no pāris tūkstošiem eiro līdz vairākiem miljoniem – atkarībā no ilgtspējas programmas apmēra. Labā ziņa: liela daļa projektu paši sevi atpelna (piemēram, LED gaismekļi – no trim līdz pieciem gadiem, saules paneļi – no astoņiem līdz desmit gadiem). Tādējādi ietaupīto kapitālu var pārvirzīt turpmākajiem posmiem ilgtspējas programmas ieviešanā.

__________________________________________________________________________

Jau šobrīd “zaļās” enerģijas izmantošana var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju un kredītreitingu

__________________________________________________________________________

Aptuveni 50% uzņēmumu energosaimniecības modernizēšanai investē savus līdzekļus, savukārt pārējie piesaista finansējumu ar komercbanku, fondu un nereti arī elektroenerģijas tirgotāju starpniecību, izmantojot iespēju norēķināties ar maksājumu, kas visbiežāk ir mazāks par enerģijas rēķinā gūto ietaupījumu.

“Zaļās” enerģijas iegāde

Savā veidā vienkāršākais risinājums uzņēmuma darbības radītā CO² izmešu daudzuma samazināšanai – nav nepieciešama tehniska iejaukšanās uzņēmuma procesos, atliek tikai vienoties ar tirgotāju par atjaunīgās enerģijas iegādi. Tādā gadījumā uzņēmums iegūst starptautiski apstiprinātus sertifikātus, kas apliecina tā iegādātās enerģijas izcelsmi un ļauj demonstrēt ilgtspējīgu uzņēmuma domāšanu. Jau šobrīd “zaļās” enerģijas izmantošana var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju un kredītreitingu. Piemēram, komercbankas uzņēmuma kredītreitingu izvērtē, ņemot vērā tā ilgtspēju, tostarp radīto CO² emisiju daudzumu pašlaik un nākotnē.

Patērētāji un biznesa partneri arvien biežāk dod priekšroku “zaļi” domājošiem uzņēmumiem, jo paši demonstrē savu pāreju uz ilgtspējīgu darbību, tādēļ viņiem ir svarīgi norādīt, ka tie sadarbojas tikai ar "zaļi" domājošiem un uz ilgtspējīgu darbību vērstiem piegādātājiem. Tas rada zināmu spiedienu kompānijām laikus pielāgoties, lai šā aspekta dēļ nezaudētu savus klientus.

Vēsturiski no videi saudzīgiem energoresursiem (piemēram, vēja vai saules) ražota enerģija ir bijusi nedaudz dārgāka nekā no fosilajiem resursiem iegūtā. Tomēr līdz ar tehnoloģiju un atvērtā tirgus attīstību “zaļās” enerģijas ražošana kļūst arvien rentablāka, kā arī tiek ieviesti jauni risinājumi izdevīgākai tās iegādei.

Šogad Baltijā ienācis citviet Eiropā jau plaši izmantotais risinājums ar ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem atjaunīgajai enerģijai. Tas sniedz iespēju uzņēmumiem tiešā veidā iepirkt enerģiju no konkrēta vēja parka, vienojoties par ilgtermiņā fiksētu cenu. Ieguvums ir abpusējs – vēja enerģijas ražotājs var stabili plānot savu attīstību, savukārt uzņēmums iegūst pat par trešdaļu zemāku enerģijas cenu un izvairās no tās svārstībām ilgākā laika periodā, nodrošinot izmaksu paredzamību ilgtermiņā.

Šā gada pirmajā ceturksnī elektroenerģijas biržas cenas pret pērnā gada pēdējo ceturksni ir augušas par 26%. Arī prognozes liecina, ka turpmākajos gados tirgū saglabāsies cenu kāpums. Salīdzinot ar šābrīža standarta fiksētās cenas līgumiem, atjaunīgās elektroenerģijas iegāde ar ilgtermiņa līgumu nodrošina par 20–30% zemāku cenu. Tāpēc tas bieži vien ir motivējošs risinājums, kā pāriet uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu, skaidri zinot enerģijas izcelsmi un gūstot pievienoto vērtību klientu un partneru acīs.

Ražot pašiem savu enerģiju

Beidzamā gada laikā jau vairāki simti uzņēmumu visā Baltijā ir uzsākuši enerģijas ražošanu pašu patēriņam, izmantojot atjaunīgos resursus. Galvenokārt šim mērķim tiek izmantoti saules enerģijas paneļi. To nosaka straujā tehnoloģiju attīstība, kas ir krasi mainījusi enerģētikas jomu, – saules enerģijas sistēmu efektivitāte ir būtiski augusi, turpretī to izmaksas un atmaksāšanās periods arvien sarūk.

__________________________________________________________________________

Šobrīd nepieciešamais regulējums un tirgus piedāvājums ir sakārtots tiktāl, ka saules paneļu uzstādīšana ir salīdzinoši vienkāršs process

__________________________________________________________________________

Enerģijas ražošana ar saules spēku Baltijas reģionam ir salīdzinoši jauns risinājums, kura pievilcīgumu nosaka fakts, ka tā ir iespēja ne tikai samazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi, bet arī gūt tūlītēju izmaksu kritumu elektrības rēķinā. Vienlaikus tas arī palielina nekustamā īpašuma un uzņēmuma vērtību.

Kaut gan pastāv mīts par saules trūkumu ikdienā, Baltijas reģions ir lieliski piemērots saules paneļu izbūvei, kas ļauj investīcijām atmaksāties astoņu līdz desmit gadu laikā un pārvērš saules elektrostaciju par papildu ienākumu avotu ar zemām operatīvajām izmaksām.

“60 tūkst. eiro investīcijas, kas 25 gadu laikā nes 160 tūkst. eiro peļņu, – šādu ilgtermiņa investīciju uzņēmumi var īstenot, uzstādot 100 kW saules enerģijas paneļu risinājumu. Tehniskā apkope 25 gadu laikā izmaksā vien apmēram 1% no sistēmas vērtības. Saules paneļi neizslēdz elektroenerģijas iegādes nepieciešamību, bet ļauj būtiski samazināt iepērkamās enerģijas daudzumu. Tādējādi tiek nodrošināts enerģijas izmaksu kritums ilgtermiņā un paaugstināta uzņēmuma atbilstība stingrākām ilgtspējīgas darbības prasībām nākotnē, kuras jādemonstrē finanšu institūcijām, klientiem, sadarbības partneriem un akcionāriem,” stāsta Krists Mertens.

Šobrīd nepieciešamais regulējums un tirgus piedāvājums ir sakārtots tiktāl, ka saules paneļu uzstādīšana ir salīdzinoši vienkāršs process. Vidēja lieluma saules sistēmas projektēšana un izbūve aizņem apmēram trīs līdz sešus mēnešus. Pirmajā posmā tiek veikta uzņēmuma patēriņa analīze, kas balstīta uz reāliem AS “Sadales tīkls” datiem, jo sistēmas jauda ir jāsalāgo ar uzņēmuma patēriņa specifiku. Tikai uzstādot atbilstošas jaudas sistēmu, ieguldījums būtu efektīvi salāgots ar atmaksāšanās periodu. Otrajā posmā notiek projektēšana un tiek saņemtas nepieciešamās atļaujas no AS “Sadales tīkls” un Ekonomikas ministrijas, bet trešais posms ir būvniecības darbi un saules elektrostacijas nodošana ekspluatācijā.

Eiropas atbalsts ilgtspējai

Eiropas Savienība (ES) mērķtiecīgi virzās uz to, lai līdz 2050. gadam ES valstis spētu pilnībā absorbēt cilvēku darbības rezultātā saražotos oglekļa izmešus. Tāpēc būtiska daļa atbalstu fondu finansējuma tiek novirzīta energoefektīvāku un “zaļāku” enerģijas risinājumu ieviešanai arī biznesa vidē.

Ir zināms, ka nākamais Latvijai pieejamais ES atbalsts sasniegs aptuveni 10 mljrd. eiro, no kuriem trešdaļa paredzēta ilgtspējīgiem risinājumiem, tai skaitā enerģijas ražošanai no atjaunīgiem resursiem. Atbalsta programma vēl tiek izskatīta Eiropas Komisijā, tomēr jau tagad var prognozēt augstu vietējo uzņēmumu interesi. Tādējādi vietējo uzņēmēju gatavība proaktīvi apgūt šo atbalstu savu ilgtspējīgas attīstības plānu finansēšanai ir uzslavējama, tuvāko piecu gadu laikā var prognozēt to izaugsmi gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.