Rūpējies par sava biznesa kiberveselību!

Vairums strādājošo šobrīd lielāko daļu laika pavada ar datorpeli rokās un datora ekrānu acu priekšā. Lietotāji, kas vairāk par 52 stundām nedēļā funkcionē digitālajā vidē un mijiedarbojas kibertelpā, iejūtas jaunās sociālajās lomās un saskarsmes formās, kuras transformē cilvēka personību un uzvedību. Tehnoloģijas saplūst ar cilvēka ikdienu tik lielā mērā, ka robežas starp dabu, cilvēku un tehnoloģijām sāk izzust.

Līdzautors: Valērijs Dombrovskis, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" Bakalaura studiju programmas “Biznesa psiholoģija” direktors, Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācijas valdes loceklis

Jo nozīmīgāka lietotājam ir dzīve kibertelpā, jo vairāk notiek saplūšana ar kiberpasauli. Jāuzsver, ka saplūšana nav domāta kā atkarība vai kāda cita ķīmiska reakcija, bet stāvoklis, ar ko apzīmē mūsdienu realitāti, kurā tehnoloģijas kļuvušas par svarīgu cilvēka funkcionēšanas procesa sastāvdaļu ikdienā.

Attīstoties un pieaugot tehnoloģiju un lietotāju mijiedarbības līmenim, pieaug problēmas saistībā ar tehnoloģiju ieviešanu personīgajā dzīvē un uzturēšanos tiešsaistē. Savukārt, pieaugot problēmām, pieaug arī vajadzība pēc jaunu kompetenču attīstības, kas dotu noteiktu varas līmeni pārvaldīt savu dzīvi un veselības stāvokli, ņemot vērā digitālās vides un kiberpasaules izaicinājumus.

Tāpēc svarīgi domāt par darbinieku digitālajām kompetencēm un prasmēm jau tagad, tomēr šoreiz stāsts nav par klasisko termina skaidrojumu – datorprasmēm kā spēju meklēt un apstrādāt informāciju, risināt problēmas un veidot saturu kibertelpā –, bet par prasmju kopumu, kas nosaka, kā sasniegt noteiktu psiholoģiskās labklājības līmeni, paralēli uzturoties kiberpasaulē.

Ar jēdzienu “kiberveselība” ir jāsaprot cilvēkam nepieciešamo kompetenču attīstību un/vai uzturēšanu, kas ļauj sasniegt līdzsvaru starp pozitīvo un negatīvo ietekmi, funkcionējot kibertelpā vairāk par 52 stundām nedēļā.

Lietotāju kiberveselības stāvoklis ir atkarīgs no šādiem faktoriem:

• organisma veselības – cilvēka organisma normālu bioloģisko procesu norises;
• tehnoloģiju veselības – lietotājam nozīmīgās tehnoloģijas funkcionēšanas stāvokļa (kad tehnika nav salauzta vai tajā nav tehnisku problēmu, kļūmju, defektu).

Runājot par tehnoloģiju lietotāja labklājības līmeni, nevajadzētu izslēgt tehnoloģiju funkciju nozīmi. Kāpēc? Jo mūsdienās līdz ar “saplūšanas” fenomenu tiek transformēta cilvēka individuālā realitāte un tehnoloģijas tiek uzskatītas par lietotājam nozīmīgu personības daļu. Ja viņam tiek traucēta nozīmīgas tehnoloģijas funkcionēšana (piemēram, dažas funkcijas nestrādā), pastiprinās iekšējā spriedze, kas, ilgstoši iedarbojoties, var kaitēt bioloģiskajiem un sociālajiem procesiem cilvēka dzīvē. Rodas lieks stress, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību. Tāpēc cilvēka organisma veselība ir saistīta ar procesiem, kas notiek ar viņa izmantojamo tehnoloģiju.

__________________________________________________________________________

Lai vadītājs varētu novērtēt padoto aktivitātes līmeni, būtiski pievērst uzmanību diviem līmeņiem – fiziskajam un morālajam

__________________________________________________________________________

Tas nozīmē: ja padotajiem nav šādas kompetences, vadītājam ir nepieciešams izprast, kā viņš var parūpēties par savu padoto kiberveselību. Mēģinot palīdzēt savam darbiniekam, ir jāsaprot, vai tā būs iejaukšanās bioloģiskā vai tehnoloģiskā līmenī, varbūt tas būs kompleksi (abos līmeņos).

Iejaukšanās bioloģiskā līmenī

Lai cilvēks varētu veselīgi funkcionēt kiberpasaulē un būt dzīvotspējīgs, viņam jāuztur tāds aktivitātes līmenis, kas nodrošina dzīvībai svarīgo funkciju darbību atbilstoši izvēlētajiem procesiem. Lai vadītājs varētu novērtēt padoto aktivitātes līmeni, būtiski pievērst uzmanību diviem principiem jeb līmeņiem – fiziskajam un morālajam.

Fiziskais līmenis

• Pamatvajadzību apmierināšana – lietotājiem jāattīsta pašizpratne, jāmāk izvērtēt savas primārās vajadzības, jāiesaista fiziskā pasaule un ķermenis, ieskaitot ķermeņa sajūtas un kustības. Pašam jāsaprot, kad ķermenis jūtas noguris vai kad nepieciešama “degviela” – ēdiens, ūdens.
• Sajūtu trenēšana – jānodrošina iespēja ikdienā aktivizēt katru maņu orgānu: dzirdi, redzi, tausti, ožu un garšu. Piemēram, jāiededzina smaržīga svecīte, jārada komforts, siltums, neaizmirstot ikdienā vairāk kustēties, pastaigāties svaigā gaisā.
• Laika kontrole – attīstīt koncentrēšanās spējas, lai pārvaldītu procesus, kas saistīti ar laiku. Pretējā gadījumā notiks laika “iesaldēšana” un lietotāja uztverē laiks zaudēs savu nozīmi – nakts pārvērtīsies par dienu un otrādi.

Morālais līmenis

• Tikumīgās jeb morālās iztēles trenēšana – mūsu personīgā izvēle gandrīz vienmēr atstāj sekas uz citu cilvēku dzīvi. Pirms lēmuma pieņemšanas jāmēģina iedomāties, kā otrs jutīsies – vai cietīs sāpes, bēdāsies, priecāsies u. tml.
• Morālā spēka veicināšana un izpratne – cilvēks lielākoties neapzināti ir mudināts meklēt vienkāršus risinājumus, bet tas var destruktīvi ietekmēt dzīvi, jo visi zina, ka produktīvi lēmumi ietver sarežģītāku darbu, procesu izpildi un risinājumus. Sava uzvedība jāveido, par pamatu ņemot drosmi, līdzjūtību, godīgumu, – tas izraisīs cieņu un uzticību pašam pret sevi un veicinās pašpārliecinātību.
• Tikumības paraugu meklēšana – rīkojoties dzīvē pareizi, reizēm šķiet, ka citi gan tā nedara. Tāpēc apkārtējā pasaulē jāfokusējas uz tādiem paraugiem, kas iemieso augstus morālos principus: piedošanu, līdzjūtību, taisnīgumu u. tml.

Iejaukšanās tehnoloģiskā līmenī

Šķiet, ka ar tehnoloģiju viss ir vienkārši – tai vienmēr jādarbojas, jābūt uzstādītai noteiktai programmatūrai, jābūt savienojumam ar tīklu. Darbavietā tipiski par to parūpējas tehniskais personāls, toties mājās katrs pats kaut kādā mērā var veidot savu tehnisko nodrošinājumu darba izpildei. Bet kā šeit trūkst? Par ko ir aizmirsts? Ja skatāmies plašāk un neuztveram tehnoloģiju vienkārši kā līdzekli vajadzību apmierināšanai, bet gan kā daļu no lietotāja realitātes, tad ikdienā jārūpējas arī par:

• tehnoloģijas atbilstību lietotājam – tā, lai tehnoloģija būtu individualizēta, pielāgota tieši viņam;
• kiberhigiēnu – piesardzības pasākumu veikšana, lai pasargātu tehnoloģiju un datus no iekšējiem un ārējiem uzbrukumiem;
• mijiedarbības principiem ar kibersabiedrību - noteiktu prasmju un zināšanu apguve un izpratne, kas ļauj komfortabli funkcionēt kopā ar citiem lietotājiem kibervidē.

Tehnoloģijas atbilstība lietotājam

Lai lietotājs spētu pieņemt tehnoloģiju, tai jāatbilst šādiem principiem:

• atbilstība starp lietotāja identitāti un tehnoloģiju – tas ir, tehnoloģijai ir jābūt kā cilvēka paplašinājumam un jāatspoguļo viņa raksturs;
• tehniskā specifikācija – tehnoloģijas saturam jābūt tādam, lai tas neradītu pastiprinātu stresu padotajam;
• programmatūra – programmu skaitam un to kvalitātei jāpaaugstina un jāpastiprina lietotāja spējas, lai viņš digitālajā telpā justos brīvi.

Kiberhigiēna

Lai tehnoloģija ilgāk kalpotu tās nesējam, ir jānodrošina vairāki aizsardzības līmeņi.

• Ārējā aizsardzība – jābūt nodrošinātiem visiem procesiem un sastāvdaļām, kas ļauj pasargāt tehnoloģiju no zādzības un nozaudēšanas.
• Iekšējā aizsardzība – jābūt nodrošinātiem visiem procesiem un sastāvdaļām, kas atbild par mākslīgajā atmiņā esošo programmatūru un personīgo datu drošību un kvalitāti.
• Tehnoloģijas attīstības iespējas – svarīgi ir paredzēt tehniskos uzlabojumus (regulārus atjauninājumus, jaunākas un modernākas detaļas, tehnisko personālu, kas rūpēsies par tehnoloģiju atbilstību un darbību, u. tml.).

Mijiedarbības principi ar kibersabiedrību

Tāpat kā ārpasaulē, arī kibervidē uzturas sabiedrība ar savām normām, nosacījumiem, uzvedību un likumiem. Ne vienmēr tā ir draudzīga un veselīga kompānija. Kibersabiedrībai ir savas prasības un nosacījumi, lai lietotājs justos komfortabli:

• personīgā tēla veidošana – lietotājam ir jāattīsta pašprezentēšanas iespējas (digitālās identitātes veidošana), kā viņš reprezentē sevi noteiktā kibertelpā, ieskaitot to, kā apzināti un neapzināti prezentē savas spējas un prasmes, kā arī no kādu savu īpašību un iezīmju prezentēšanas izvairās. Piemēram, lietotājs sociālajos tīklos prezentē sevi kā ļoti nopietnu speciālistu konkrētā jomā, slēpjot to, ka patiesībā piemīt lieliska humora izjūta, tikai tādēļ, lai digitālais tēls būtu ieturēts stingros rāmjos;
• paškontrole – jāattīsta prasmes veidot, pārvaldīt, kā arī pārtraukt attiecības ar citiem lietotājiem un kopienām;
• ietekmēšana – jāapgūst pēc iespējas vairāk saskarsmes veidu, lai lietotājs pats pilnībā spētu mijiedarboties ar citiem kibertelpu lietotājiem: justos brīvi savās izpausmēs un izprastu citu lietotāju sniegto informāciju.

Kompleksa iejaukšanās nozīmē, ka daži procesi tiek traucēti abos līmeņos, tāpēc darbs tiek veikts gan tehnoloģiskā, gan bioloģiskā līmenī. Vadītāju apzināšanās par savu padoto veselības nozīmi kopējā uzņēmuma attīstībā ir viens no svarīgākajiem soļiem pretī panākumiem. Darba vidē jārūpējas ne tikai par darbinieku fizisko, bet arī tehnoloģiju veselību.