Tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, ieņems arvien lielāku lomu dažādu svarīgu procesu optimizēšanā un stratēģisku lēmumu pieņemšanā daudzās tautsaimniecības jomās. Kā sagatavoties pārmaiņām? Tas šobrīd ir aktuāls jautājums, kas nodarbina visus.

Vairākos pētījumos secināts, ka vislabākos rezultātus iespējams sasniegt, cilvēkam un tehnoloģijām strādājot kopā. Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" pētījums, kurā aptaujāti 6600 vadītāju no 27 valstīm, atklāj, ka lielākā daļa jeb 89% uzņēmumu šobrīd eksperimentē vai investē:

• sadalītās virsgrāmatas, tostarp blokķēdes, tehnoloģijā;
• mākslīgajā intelektā;
• paplašinātajā realitātē;
• kvantu skaitļošanā.

No šīm četrām tehnoloģijām šobrīd populārākā ir mākslīgais intelekts.

Otrais vilnis

Arvien vairāk uzņēmumu sāk novērtēt mākslīgā intelekta risinājumu sniegtās iespējas. Arī sabiedrībā palielinājusies interese par šo tēmu, popularitāti veicinājusi arī kino un filmu industrija, jo mākslīgo intelektu aplūko arvien vairāk filmu un seriālu. Par mākslīgā intelekta pirmo vilni varētu uzskatīt pagājušā gadsimta 50. un 60. gadus, kad bija izgudroti nepieciešamie algoritmi, taču publiskajā telpā bija samērā daudz neticības un šaubu, līdz ar to mākslīgais intelekts vairāk eksistēja fantastikas filmu līmenī.

Mūsdienās situācija mainījusies, un arī investīcijas šobrīd ir atbilstošā līmenī, lai gan piesardzība sabiedrībā ir joprojām. Pašlaik mākslīgā intelekta risinājumi ir ikdiena, lai gan nepievēršam tiem tik lielu vērību. Piemēram, sociālo tīklu ierakstus, ko redzam, izvēlas mākslīgais intelekts, lai gan par to neaizdomājamies, atverot sociālo tīklu "Facebook". Tāpat arvien aktīvāk pakalpojumu jomā ievieš dažādus virtuālos asistentus jeb čatbotus (chatbot). Mākslīgā intelekta risinājumi, tostarp virtuālie asistenti, var imitēt cilvēka inteliģenci, kas sniedz iespēju sazināties ar darbiniekiem un klientiem dabiskā, uz empātiju balstītā veidā. Mūsdienās mākslīgā intelekta aģenti spēj atpazīt sarunas biedra noskaņojumu un veidot draudzīgu, taču profesionālu kontaktu 24 stundas diennaktī vairākās valodās vienlaikus.

Lai gan visplašāk attīstījušies virtuālie asistenti, kas sazinās angļu valodā, un cilvēkiem bieži ir grūti saprast, vai picas pasūtījumu pieņēmis cilvēks vai tehnoloģija, tomēr arvien vairāk šādu risinājumu veido arī lokālās valodās. Piemēram:

• medicīnā virtuālais asistents pacientam var sniegt informāciju par viņa veselības stāvokli;
• virtuālais asistents-stilists var sniegt padomus apģērba izvēles jomā;
• tirdzniecībā iespējas ir plašas, piemēram, pašapkalpošanās kasēs, ieviešot datorredzes risinājumus ar mākslīgo intelektu, preces varētu atpazīt pirms skenēšanas, kas palīdzētu samazināt apkalpošanas laiku un uzlabotu klientu servisu;
• lauksaimniecībā plašas iespējas sniedz mākslīgā intelekta sensori, kas palīdz atrast piemērotākās vietas un laiku sējai, kā arī palīdz kontrolēt apstādītos laukus un stādu stāvokli, lai laikus pamanītu slimības un kaitēkļus un novērstu iespējamos zaudējumus. Tāpat mākslīgā intelekta risinājumi palīdz noteikt labāko ražas novākšanas laiku, prognozēt ražas un ienākumu apmēru;
• lopkopībā mākslīgā intelekta risinājumi var palīdzēt labāk novērot dzīvnieku veselības stāvokli u.c. parametrus;
• mežsaimniecības jomā mākslīgā intelekta risinājumi apvienojumā ar datorredzi, lietu internetu un dronu sniegtajām iespējām nodrošina uzlabotas iespējas monitoringam un mežu apsekošanai.

Palīdz arī izpētē un analīzē

Plašas iespējas mākslīgajam intelektam paveras t.s. "balto apkaklīšu" profesijās. Tajās darbiniekiem ikdienā jāapstrādā liels daudzums dokumentu, un mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi var palīdzēt ātrāk atrast nepieciešamo informāciju, kā arī norādīt un izcelt saturā vietas, kam jāpievērš lielāka vērība. Tāpat iespējams apkopot secinājumus, atvieglojot lasīšanas procesu. Mākslīgais intelekts pāris sekunžu laikā var pārskatīt miljoniem lappušu, lai atrastu nepieciešamās sadaļas, līdz ar to darbiniekam nav jātērē savs laiks, kas var radīt arī finansiālu ietaupījumu. Šādi mākslīgā intelekta risinājumi var būt noderīgi izpētes un analīzes jomā, meklējot un apkopojot nepieciešamo informāciju. Tādējādi iespējams pārbaudīt elektroniski iesniegto dokumentu autentiskumu, derīguma termiņus un pat iegūt datus, piemēram, no pases kopijām, lai automātiski aizpildītu nepieciešamās vietnes dokumentos.

Mākslīgais intelekts nemitīgi uzkrāj informāciju un mācās, lai izpildītu uzdevumus, balstoties uz uzkrāto datu analīzi. Tāpat attiecīgās tehnoloģijas var būt noderīgas līgumu slēgšanas un pārskatīšanas jomā, lai atrastu kļūdas vai izceltu punktus, kam jāvelta lielāka vērība. Lielas iespējas ir automatizēt monotoni veicamus darba uzdevumus, tostarp darba laika uzskaiti, klientu vizīšu pieteikšanu, atbilžu sniegšanu uz vienkāršiem un standartizētiem klientu jautājumiem utt.

Jāapmāca darbinieki

Uzņēmumiem un organizācijām jāvelta uzmanība ne tikai pārmaiņām, ko sniegs tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, bet arī darbinieku sagatavošanai šīm pārmaiņām. Daudzi joprojām uzskata, ka mākslīgais intelekts ir tikai programmatūra kā darba rīks, tomēr šobrīd tā risinājumi analizē informāciju, pieņem lēmumus, vienlaikus sadarbojoties ar citām programmām un darbiniekiem. Uzņēmumiem jāsakārto vadlīnijas darbiniekiem, nosakot:

• kā ikdienā strādāt ar mākslīgā intelekta risinājumiem;
• kādos gadījumos lēmumu var uzticēt mākslīgā intelekta risinājumam, bet kad lēmumi jāpieņem darbiniekam;
• kā vislabāk nodrošināt darbinieku un mākslīgā intelekta risinājumu kopdarbu utt.

Ieviešot jaunākās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu, prasmju saraksts, ko darbiniekos vēlas redzēt uzņēmumi un organizācijas, kļūst daudzveidīgāks. Rodas jaunas profesijas. Cilvēkam nepieciešamas ne tikai profesionālās prasmes un pieredze, bet iemaņas darbam ar tehnoloģijām jaunu pienākumu veikšanai.

Nākotnē darbinieka konkurētspēja būs atkarīga no viņa talanta paralēli esošajām prasmēm, pieredzei un zināšanām apgūt jaunas iemaņas un strādāt ar tehnoloģijām. Jānorāda, ka mākslīgais intelekts var darbiniekiem palīdzēt kļūt produktīvākiem dažādās jomās.

Ar ko sākt?

Uzņēmumiem svarīgi apzināties, kā mākslīgais intelekts un tehnoloģijas viņiem var palīdzēt esošajā biznesa modelī un darbības nozarē. Uzņēmumiem jāizvērtē tehnoloģiju sniegtās iespējas un jābūt zinošiem, lai saprastu, kā tās var palīdzēt saglabāt konkurētspēju un piedāvāt jaunas iespējas klientiem. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par savu zināšanu pilnveidošanu, jo tehnoloģiju attīstība nav iedomājama bez vadības iesaistes. Liela uzmanība jāvelta darbinieku apmācībām, lai viņi būtu gatavi strādāt ar tehnoloģijām un uzlabotu savas prasmes.

Pēc tehnoloģiju iespēju apzināšanas un izpētes procesa jāīsteno pilotprojekti, lai pārliecinātos par ideju ilgtspēju. Tādējādi uzņēmumi un organizācijas savas idejas neilgā laikā var transformēt uzņēmējdarbībai nepieciešamās lietotnēs un servisos, izmantojot jaunākās iespējas un risinājumus.

Izstrādājot mākslīgā intelekta risinājumus, uzņēmējiem uzmanība jāvelta trīs aspektiem:

• datu kvalitātei, lai risinājumu izveidē netiktu izmantoti neobjektīvi dati;
• datu izsekošanai, proti, ir svarīgi pārliecināties, ar kādiem datiem apmācīts mākslīgais intelekts;
• caurspīdīguma principam, jo mākslīgā intelekta sistēmām jādarbojas kā papildinājumam cilvēka spējām, ņemot vērā, ka mākslīgais intelekts nevar pilnībā pieņemt lēmumus.

Tomēr, lai Latvijā ieviestu vairāk risinājumu mākslīgā intelekta jomā, nepieciešams izveidot atvērtā koda modeli vai par samērā nelieliem līdzekļiem pieejamu latviešu valodas procesēšanas modeli, lai katrs uzņēmums vai organizācija varētu izstrādāt virtuālos asistentus produktivitātes uzlabošanai. Tas varētu būt labs rīks arī jaunuzņēmumiem, lai realizētu savas idejas un piedāvātu risinājumus daudzās tautsaimniecības jomās.