Gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs ir novērtējis zibmaksājumu jeb tūlītēju maksājumu ātrumu un ērtumu, kad nauda tiek ieskaitīta viņu kontā dažu sekunžu laikā. Šobrīd tiek virzīta jauna Eiropas likumdošanas iniciatīva, kuras mērķis ir nodrošināt zibmaksājumu plašāku pieejamību Eiropā, lai tie būtu vēl ērtāki un drošāki. Apskatām nedaudz sīkāk šo iniciatīvu!

Latvija bija pirmā valsts eirozonā, kas pirms pieciem gadiem ieviesa tūlītēju maksājumu jeb zibmaksājumu pakalpojumu. Šobrīd jau septiņas Latvijas komercbankas piedāvā zibmaksājumus saviem klientiem, un tie ir pieejami 90% Latvijas banku klientiem. 2020.gadā zibmaksājumu infrastruktūrai ir pievienojusies arī Valsts Kase.

Zibmaksājumu priekšrocības

Atšķirībā no standarta maksājumiem zibmaksājumus var veikt 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un 365 dienas gadā, arī brīvdienās un svētku dienās. Zibmaksājumus iespējams veikt arī uz citām Eiropas valstīm, ja saņēmēja banka ir pievienojusies SEPA (Single Euro Payments Area) tūlītējo kredīta pārvedumu sistēmai.

Eiropā valda liela vienprātība ieinteresēto personu vidū attiecībā uz zibmaksājumu priekšrocībām. Labums no tiem ir gan patērētajiem un komersantiem, gan ekonomikai kopumā. Tiek samazināts “tranzītā” esošās naudas daudzums. Nauda nekavējoties ir pieejama saņēmējiem – patērētājiem un uzņēmumiem – turpmākam patēriņam un ieguldījumiem. Nodokļu maksātāji var atlikt nodokļu samaksu uz pašu pēdējo brīdi. Zibmaksājumus var izmantot inovatīvu un ērtu produktu izstrādē. Tomēr, neskatoties uz šiem acīmredzamajiem ieguvumiem, Eiropā zibmaksājumi vēl nav tik plaši izplatīti kā Latvijā, apmēram viena trešdaļa banku joprojām nepiedāvā tūlītējus maksājumus.

Jauns regulējums – jaunas prasības

Lai paātrinātu tūlītējo maksājumu ievešanu visā Eiropā, Eiropas Komisija (EK) sagatavojusi jaunu regulas projektu, kas mainīs jau esošo SEPA pārskaitījumu regulu 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem eiro.

Regulas projekts paredz pienākumu visām Eiropas bankām nodrošināt saviem klientiem zibmaksājumus, t.i., tādus maksājumus, kur nauda tiek ieskaitīta saņēmēja norēķinu kontā 10 sekunžu laikā. Turklāt bankām ir jānodrošina, ka zibmaksājumi ir pieejami ar visu kanālu starpniecību – gan maksājumu kontiem, gan izmantojot internetbanku, mobilo lietotni, arī bankomātā, filiālē vai pa tālruni. Regulas mērķis ir aptvert pēc iespējas plašāku klientu loku un maksājumu klāstu.

_________________________________________________________________________

Ja tiks konstatētas neatbilstības, naudas sūtītājs tiks nekavējoties par to informēts un varēs izvelēties atcelt vai turpināt darījuma veikšanu
_________________________________________________________________________

Tā kā zibmaksājums ir ļoti ātrs naudas pārvedums, krāpšanas risks šeit ir lielāks nekā standarta pārskaitījumu gadījumā. Lai samazinātu šo risku, ir plānots, ka bankas pārskaitījuma brīdī salīdzinās ne tikai IBAN (International Bank Account Number) numuru (tagad saskaņā ar direktīvu 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (Maksājumu pakalpojumu direktīva jeb PSD2 (Payment Service Directive 2) prasībām), bet arī saņēmēja vārdu/nosaukumu. Ja tiks konstatētas neatbilstības, naudas sūtītājs tiks nekavējoties par to informēts un varēs izvelēties atcelt vai turpināt darījuma veikšanu. 

Sankciju pārbaudes

Ar jauno regulu tiks ieviesta īpaša sankciju pārbaudes kārtība. Konstatēts, ka esošās sankciju pārbaudes praksē, kas mēdz būt atšķirīga dažādās valstīs, vairāki pārskatījumi tiek bloķēti uz viltus brīdinājuma pamata, maksājumi tiek apturēti aizdomās par sankciju pārkāpumiem, kas vēlāk neapstiprinās. Ņemot vērā zibmaksājumu raksturu, bankām nav iespējams tos nekavējoties pārbaudīt, un tāpēc tie bieži tiek noraidīti. Šī iemesla dēļ ir pieņemts lēmums balstīties uz Nīderlandes pieredzi, kas veic klientu pārbaudi, nevis darījumu pārbaudi.

Respektīvi, bankām tiks noteikts pienākums katru dienu pārbaudīt savus klientus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstam, kas paredz līdzekļu iesaldēšanu vai aizliegumu veikt līdzekļu vai saimniecisko resursu iemaksu, un šiem klientiem vairs nevajadzētu piemērot darījumu pārbaudi. Tas ļaus ātri izpildīt zibmaksājumus bez papildu izpētes, vienlaikus ievērojot sankciju tiesiskā regulējuma prasības.

Ierobežota komisijas maksa

Jaunajā regulā paredzēti ievērojami ieguldījumi no banku puses, tām būs jāpielāgo sava infrastruktūra. Tāpat bankas nevarēs prasīt par zibmaksājumiem paaugstinātu tarifu. EK uzskata, ka augsti tarifi kavē zibmaksājumu izplatību, tāpēc ir paredzēts noteikt limitu banku komisijas maksām. Proti, tarifi šādiem maksājumiem nevar būt augstāki par bankas komisijas maksām citiem maksājumu pārskaitījumiem eiro valūtā.

Ir paredzēts dažu mēnešu pārejas periods, lai bankas varētu pielāgot savu infrastruktūru jaunajām prasībām. Paredzams, ka jaunā regula var tikt pieņemta vēl šogad. Pirms pieņemšanas notiek aktīvas diskusijas ar nozares pārstāvjiem. Eiropas Banku federācijas apkopoja banku nozares ierosinājumus saistībā ar jauno regulējumu. Tika pausts viedoklis, ka no regulas tvēruma ir jāizslēdz nišas bankas, kas specializējas uz ieguldījuma pakalpojumiem. Tāpat bankas uzskata, ka regulas mērķi var sasniegt, ja zibmaksājumi tiks piedāvāti tikai vienā tiešsaistes kanālā (ne visos pieejamos kanālos, kā to paredz regulas projekts), kas ļaus samazināt bankas izmaksas un riskus. Pastāv arī uzskats, ka regulējums nav jāattiecina uz bankām ārpus eirozonas. Tāpat bankas iebilst pret tarifu limitu un uzstāj, ka pakalpojuma cenai jābūt noteiktai atbilstoši šo pakalpojumu reālajai cenai.

Zibmaksājumi ir svarīgs nākotnes ES maksājumu sistēmas pamatelements, tāpēc jācer, ka kompromiss starp visām pusēm tiks ātri atrasts, un ērtie zibmaksājumi būs pieejami visā Eiropā jau ļoti tuvā nākotnē.