2023.gada 7.septembrī investīciju banka "Signet Bank" prezentēja jaunākos aptaujas datus "Latvijas uzņēmēju finansiālais noskaņojums un uzņēmējdarbības vide Latvijā, 2023". Aptauja reprezentē vietējo uzņēmēju viedokli, nākotnes ieceres attiecībā uz papildu finansējuma nepieciešamību, pieejamību un daudzveidību pēdējo 12 mēnešu laikā (2022.gada maijs līdz 2023.gada maijs) un uzņēmumu attīstības plāniem, prognozēm par finansējuma nepieciešamību tuvāko 12 mēnešu laikā (2023.gada maijs līdz 2024.gada maijs).

Aizvadītajā mēnesī jauno uzņēmumu skaits atkal audzis, liecina Lursoft pētījuma dati. Ja jūnijā un jūlijā reģistrēts jauno uzņēmumu skaita kritums, tad augustā to skaits atkal pieaudzis. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka pagājušajā mēnesī reģistrēti 717 jauni uzņēmumi, kas ir par 220 uzņēmumiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.

“Pēc diezgan lēnās “ieskriešanās” šī gada pirmajā ceturksnī, kad izsniegtā faktoringa finansējuma apmērs Latvijā atpalika no 2022.gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, otrajā ceturksnī nozare kļuvusi aktīvāka - pret 2022.gada atbilstošo periodu atkal vērojams pieaugums,” norāda faktoringa kompānijas “Factris Latvia” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Barons.

2023.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 2.ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 13,5%, tai skaitā kopējā darba alga par 13,6%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 13,0%.

2023.gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājušies par 1,2%. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 5,3%. Izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo samazinājušies par 8,2%. Mājsaimniecību izdevumi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauguši par 12,9%.

2023.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 2. eturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājās par 0,3%.

2023.gada 2.ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022.gada 2.ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8%.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevēju sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023.gada 1.pusgadā veica 394,2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150,7 mljrd. eiro vērtībā. Vidēji dienā veikti 2,2 milj. maksājumu 832,8 milj. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2022.gada 1.pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10%, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26%, norāda Latvijas Banka.

Pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas 2023.gada 2.ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks jeb 0,1%, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem - ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%. Nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties.

Politiskajām partijām turpinot sarunas par nākamās valdības veidošanu, nepārprotamu mājienu jaunajam Ministru kabinetam devuši uzņēmumi. To skatījumā svarīgākais uzdevums valsts varas pārstāvjiem ir samazināt darbaspēka nodokļus, lai paaugstinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Latvija uzrāda pārliecinošu elektroauto pieprasījuma izaugsmi šī gada pirmo sešu mēnešu laikā. Salīdzinot jauniegādāto elektroauto skaitu pirmajā pusgadā ar to pašu laiku aizvadītajā gadā, pieprasījuma pieaugums ir 119% jeb kopējais elektroauto skaits ir palielinājies par 901, liecina elektroauto uzlādes tīkla “Eleport” apkopotie dati par Baltijā un Polijā esošo elektroauto pieprasījuma dinamiku un uzlādes infrastruktūru.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 5,0%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 3,5%, autodegvielas – palielinājās par 5,2%.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eiro zonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms – robu gana daudz.

Pērkot lietotu spēkratu, iespējams, pirmo pircēji pamana tieši auto nobraukumu. Kā nekā kopējais veikto kilometru skaits norāda uz zināmu mašīnas nolietojuma pakāpi. Auto nozares datu pētniecības uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā, kur aplūkotas 14 Eiropas valstis, atklāts, ka, paaugstinoties automašīnas vecumam, pieaug arī iespējamība, ka tai ir “attīts” nobraukums.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.