Līderim ir spēja izveidot vai ― gluži pretēji ― iznīcināt komandu. Nav noslēpums, ka mūsdienās darba vide ir attīstījusies un tradicionālās, autokrātiskās vadības metodes vairs nav efektīvas. Starp dažādām līderības pieejām transformatīva līderība, iespējams, ir viena no vēlamākajām. Šajā rakstā detalizēti apskatīsim, kas ir transformatīva līderība, tās galvenos principus, plusus un mīnusus, kā arī reālus piemērus.
Šobrīd darbinieki daudz vairāk nekā iepriekš ir vērsti uz izaugsmi un attīstību, viņiem ir svarīgi saskatīt sava darba jēgu, tāpēc ir nepieciešams arī īsts līderis, kas apzinātu katra indivīda potenciālu un palīdzētu viņam to realizēt.
Kas ir transformatīva līderība?
Transformatīva līderība ir vadības stils, kas galvenokārt ir vērsts uz pārmaiņu radīšanu komandā vai organizācijā, tāpēc ir runa par "transformācijām". Tas ir vadības veids, kurā vadītāji iedrošina, iedvesmo un motivē savus darbiniekus pārsniegt savas robežas, ieviest jauninājumus un īstenot pārmaiņas, lai organizācija sasniegtu augstāku mērķi. Šāda tipa vadītāji rada vidi, ko raksturo uzticēšanās un inovācijas. Transformatīvi līderi koncentrējas uz savu darbinieku pilnvarošanu, patstāvību un iedrošina izmantot dažādus (labākus) veidus, kā sasniegt mērķus. Savukārt darbinieki, kuriem ir tiesības uzņemties atbildību par savu darbu, ir vairāk iesaistīti un produktīvāki.
Transformatīvas līderības principi
1978. gadā Džons Bērnss atklāja jaunu līderības teoriju. Pēc viņa uzskatiem, transformatīvā līderība ir vadības veids, kas pārveido cilvēku un organizāciju vērtību sistēmu, standartus, mērķus, vajadzības un ētiku. 1985. gadā Bernards Bass papildināja transformatīvas līderības teoriju un piedāvāja identificēt līderus pēc ietekmes, ko viņi atstāj uz sekotājiem. Bernards Bass uzskatīja, ka transformatīva līderība ir process, kurā līderi un sekotāji viens otru virza pretī augstākiem motivācijas un morāles līmeņiem.
Bernards Bass identificēja četrus transformatīvas līderības galvenos principus.
- Idealizēta ietekme jeb harisma
Personīga pievilcība vai ieinteresētība, kas ietekmē padotos. Vadītājs izmanto savu harismu un sociālās prasmes, lai vērstos pie saviem padotajiem un nostiprinātu viņu lojalitāti. Darbinieki ciena un paļaujas uz viņu. Vadītājs izrāda neatlaidību mērķu sasniegšanā, uzņemas atbildību par savu rīcību un demonstrē pārliecību un ticību savam nākotnes redzējumam. Līderis ir paraugs saviem darbiniekiem, viņš ietekmē grupu ar savu redzējumu un augstajiem darba standartiem.
- Iedvesmojoša motivācija
Attiecināma uz vadītājiem, kuri motivē un iedvesmo savus padotos ar spēcīgu iztēli, pārliecinošu runu un optimistisku entuziasmu. Viņi izmanto saukļus un piemērus, lai mudinātu padotos atklāt problēmu citā aspektā, saskatīt jaunas vīzijas. Darbinieki notic un vēlas mainīties, lai sasniegtu jaunu, aizraujošu mērķi, un nesavtīgi darbojas organizācijas labā.
- Intelektuāla stimulēšana
Izpaužas, līderim apstrīdot padoto pieņēmumus, veicinot viņus domāt radoši un alternatīvi. Intelektuāli motivējoši vadītāji atklāj saviem darbiniekiem jaunu domāšanas veidu, palīdz atrast racionālus risinājumus un ieviest inovācijas. Piemēram, vadītājs var izaicināt darbiniekus padomāt par neapstrīdamiem, stingri noteiktiem procesiem. Tas padotajiem attīsta kritiskās domāšanas prasmes, veicina radīt idejas sarežģītu problēmu risinājumam.
