Valsts darba inspekcija ir viena no iestādēm, kas pandēmijas ietekmi savā ikdienā joprojām sajūt vistiešāk, atbildot uz neskaitāmiem darba devēju un ņēmēju jautājumiem par to, kā strādāt šajā laikā. Tieši tāpēc šķita interesanti runāt ar Daci Stivriņu, Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāju, lai izzinātu, kādi ir šobrīd aktuālie jautājumi darba tiesību jomā un kā skan atbildes uz tiem.

Cik ilgi darbinieki var turpināt attālināto darbu? Kā ir ar emocionālajiem aspektiem, jo šobrīd daudzi jau ir ļoti noilgojušies pēc kolēģu satikšanas un klātienes darba?

Attālinātais darbs jau ir pastāvējis arī pirms Covid-19, tiesa, ne tik plašā apmērā. Jau sākotnēji bija svarīgi uz attālināto darbu pāriet pakāpeniski – pa divām trim dienām nedēļā, kombinējot to ar klātienes darbu, lai visiem būtu pārejas posms ieradumu izveidošanai. Jo mērenāk notika šāda pāreja, jo vieglāk bija darbiniekiem. Ja kāds darba devējs darbiniekiem pateica, ka no rītdienas būs pilnībā attālinātais darbs, tas noteikti varēja psiholoģiski ietekmēt, jo pēkšņi tika atņemta klātienes komunikācija. Ir cilvēki, kam komunikācija ir ļoti svarīga, viņiem ir grūti strādāt, ja nav iespējas apspriesties ar kolēģiem. Bet kopumā man šķiet, ka šis jautājums vairs nav pārāk aktuāls, jo sabiedrība ir labi pielāgojusies jaunajiem apstākļiem, ir apgūti jauni komunikācijas kanāli, kas mums iemācījuši sazināties arī attālināti, visi ir pielāgojušies maksimāli attālinātam darbam. Manuprāt,  tagad visi jūtamies krietni labāk nekā, piemēram, pērnā gada sākumā. Jautājumi par darba un privātās dzīves līdzsvaru gan joprojām ir aktuāli.

Kā atrast šo līdzsvaru?

Pirms kāda laika dažādi tiešsaistes semināri par šo tēmu bija ļoti pieprasīti. Ir labi, ka cilvēkiem bija pieejama plaša informācija, dažādas konsultācijas par darba un privātās dzīves līdzsvara meklējumiem. Pirmo atbalstu te noteikti var meklēt pie sava darba devēja. Ja ar to nepietiek, der paklausīties profesionāļu lekcijas un palasīt atbilstošus rakstus.

Kā jums pašai ar līdzsvara atrašanu veicies?

Droši vien daudzi no mums ir saskārušies ar tādām situācijām, kad darba intensitāte ir liela, ir skaidrs, ka nevar visus darbus atlikt uz rītdienu, tāpēc jāstrādā pēc darba laika, varbūt arī brīvdienās. Un tad kādā brīdī ir skaidrs, ka esi noguris, jūties izsmelts un apjucis. Tas ir viens no signāliem, ka ir jāiemācās izslēgt datoru un pabeigt darba dienu pat tad, ja visi darbi nav izdarīti. Es tādos brīžos eju garās pastaigās, tās palīdz izvēdināt galvu. Atgriežoties no pastaigas, esmu gatava pievērsties privāto jautājumu risināšanai.

Nesen publiskojāt informāciju, ka pērn atkal ir palielinājies nelaimes gadījumu skaits darbā. Mans jautājums gan šoreiz ne par statistiku – daudzi darba devēji ļoti baidās no tā, ka ziņa par kādu nelaimes gadījumu nonāks VDI redzeslokā, tāpēc maksimāli mēģina to risināt iekšienē. Kāpēc tādas bailes?

Liela daļa darbā notikušo nelaimes gadījumu ir tiešām nopietni, tāpēc ir ļoti nepareizi izvairīties no atbildības. Vienmēr ir jāmeklē cēloņi, kāpēc kaut kas slikts ir noticis, un jānovērš tie. Bieži vien darba aizsardzības apmācība ir notikusi vien formāli vai arī darba devējs nav iegādājies individuālos aizsardzības līdzekļus. Situācijas ir dažādas, tieši tāpēc jāveic izmeklēšana, jānoskaidro nelaimes gadījuma darbā rašanās cēloņi un jāparedz pasākumi, lai novērstu šos cēloņus un lai turpmāk nelaimes gadījumi nenotiktu. Smagie nelaimes gadījumi var ietekmēt visu turpmāko cilvēka dzīvi un darba attiecības. Tāpēc ir nepareizi tos slēpt vai noklusēt, vienojoties ar darba ņēmējiem. VDI šādiem uzņēmumiem, kuros notikuši nelaimes gadījumi, pievērš pastiprinātu uzmanību.