Kā mazumtirgotājus ietekmē straujais cenu kāpums, kādu ietekmi rada paaudžu maiņa, un kādas ir perspektīvas, ja telpu īpašnieks ne tikai negrib samazināt īres cenu, bet gluži pretēji – vēlas to strauji palielināt? Par to intervijā vaicājām veikalu tīkla "Lats" valdes priekšsēdētājam Raimondam Okmanim.

Kādu redzat situāciju tirdzniecības nozarē, ņemot vērā, ka no vienas krīzes faktiski uzreiz esam nokļuvuši nākamajā?

Cilvēki naudu tērē gudrāk. Pārtikas mazumtirdzniecība, par laimi, ir nozare, kas šajā ziņā cietusi vismazāk. Covid-19 krīzes laikā tādu lielu kritumu nesajutām. Savukārt mazie veikali, kam klāt bija kafejnīcas, sabiedriskā ēdināšana, banketi u.tml. un kuru darbība pandēmijas laikā tika apstādināta, cieta visvairāk. Šādi uzņēmumi saņēma Covid-19 pabalstus, bet sākās cita problēma. Piemēram, uzņēmums, kam bija kafejnīca un veikals, aizvēra bulciņu ceptuvi, jo to uzturēt vairs neatmaksājās, saņēma pabalstu. Izrādījās, ka apgrozījuma kritums nesasniedz normatīvos noteiktos 30%, un atbalstu lika atmaksāt.

Covid-19 krīze lika mainīt paradumus, cilvēki sāka iepirkties internetā, bet pēc krīzes interneta tirdzniecībai ir zināms kritums, taču ir pastāvīgie klienti, kas to pamēģinājuši un tagad turpina izmantot. Nevar teikt, ka kritums bija milzīgs, bet jāņem vērā, ka runājam par pārtikas tirdzniecību – cilvēkiem ir jāēd. Mazajiem veikaliem Covid-19 krīzē ļoti palīdzēja arī ierobežojumi lielajos tirdzniecības centros, tur bija lielāka drūzmēšanās, cilvēki tomēr gribēja vairāk distancēties viens no otra, tāpēc gāja uz mazajiem veikaliem – tā arī izdzīvojām.