Viesnīcu jeb izmitināšanas bizness ir tūrisma nozares būtiska sastāvdaļa. Protams, arī to, kas šobrīd notiek šajā nozarē, ietekmējusi gan pandēmija, gan karš Ukrainā. Tomēr viesnīcas, kas turpina darbību, nestāv tukšas, bet meklē arvien jaunas iespējas un veidus, kā attīstīties. Pilsētu un lauku reģionu spēlētāji elpo nedaudz atšķirīgos ritmos, lai gan skatās vienā virzienā.

Skarbāka pieredze izmitinātājiem pilsētā

Nenoliedzami, ka kovidlaikā ļoti cieta tūrisma nozare un tai pakļautās apakšnozares – izmitināšana un ēdināšana (sevišķi pilsētā). Lielā mērā pateicoties valsts sniegtajam atbalstam, daudzi izdzīvoja un turpina darbību vēl šobrīd, tomēr daļā lielo, galvaspilsētai nozīmīgo viesnīcu dzīvība joprojām nav atgriezusies.

Nozares pārstāvji atzīst, ka arī tos, kas joprojām darbojas pilsētā, pandēmija bija nopietni novājinājusi, daudziem radās nodokļu parādi kā atliktie maksājumi. Diemžēl, pat neļaujot kārtīgi ievilkt elpu, sākās nākamā krīze – Krievijas iebrukums Ukrainā, kas atkal nozarei deva smagu triecienu.

Otrā krīze nāca ar sitienu ne tikai nozarei, bet visai Eiropas ģeopolitikai. “Lai arī pēc pandēmijas atgriezās pieprasījums un kaut kāda kustība nozarē, energoresursu cenas kļuva par milzu slogu. Ir vērojama pietiekami laba tirgus kustība, tomēr ir maldīgs priekšstats, ka viss ir atpakaļ normālos apstākļos. Piektdienās, sestdienas, svētdienās Vecrīgas restorānos ir grūti dabūt galdiņu, bet no pirmdienas līdz trešdienai restorāni ir tukši. Diemžēl arī pārējās nedēļas dienās personāls ir jāuztur, telpas jākurina. Apgrozījums ir audzis, tas tiesa, bet daļa no tā ir “pateicoties” inflācijai. Savukārt neproporcionāli ir augušas energoresursu, darbaspēka izmaksas, kas rada situāciju, ka šobrīd ir visnotaļ nerentabli strādāt gan izmitinātājiem, gan ēdinātājiem. Šādā ziņā situācija joprojām ir diezgan smaga,” atklāj Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.