Komerclikumā (KL) paredzēti vairāki veidi, kā var tikt likvidēta kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrība (AS)). Tas var notikt gan uz dalībnieku lēmuma, gan tiesas lēmuma pamata. Tāpat likumā paredzēti arī vēl citi veidi, kādos var tikt likvidēta sabiedrība. Viens no šiem veidiem – pamatojoties uz kompetentas iestādes, t.i., Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai Uzņēmumu reģistra (UR), pieņemtu lēmumu.

Lai gan praksē šai darbībai nereti lieto apzīmējumu "vienkāršotā likvidācija", tomēr normatīvajos aktos šāds termins nav lietots. Tāpat būtībā šajos gadījumos likvidācija lielākoties nenotiek un sabiedrību izslēdz no komercreģistra bez likvidācijas procesa. Tādējādi vienkāršotā likvidācija ir sabiedrības piespiedu darbības izbeigšana, ja iestājušies konkrēti likumā noteikti apstākļi.

Vienkāršotās likvidācijas process

Iestājoties noteiktiem, likumā paredzētiem gadījumiem, kompetentā iestāde nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lūdzot novērst konstatēto trūkumu un nosakot tam konkrētu termiņu. Ja šajā termiņā sabiedrība novērš konstatēto trūkumu, tad vienkāršotās likvidācijas procesu neturpina un sabiedrībai nelabvēlīgus lēmumus nepieņem. Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, tas ir pamats, lai kompetentā iestāde – UR vai VID – pieņemtu lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.

Ja likumā noteiktajā termiņā šo lēmumu neapstrīd, tad pēc tam, kad tas kļuvis nepastrīdams, komercreģistrā veic attiecīgu ierakstu. Kad komercreģistrā veikts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu, UR oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Šajā paziņojumā uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Tas nozīmē, ka mēneša laikā no publikācijas dienas ikviena persona, kura kaut kādā veidā saistīta ar konkrēto juridisko personu un ir ieinteresēta tās likvidācijā, var iesniegt UR pieteikumu likvidatora iecelšanai.