Pārtikas produktu eksporta aspekti

Viens no eksporta veidiem – pārtikas produktu eksports. Kā sagatavoties? Kas jāņem vērā? Kādas prasības un normatīvie akti jāievēro?

Raksta līdzautore: Iveta Šice-Trēde, Pārtikas un veterinārais dienests, Robežkontroles departamenta direktore

Sagatavošanās eksportam

Jebkuram uzņēmumam, kas vēlas iesaistīties pārtikas un dzīvnieku barības apritē, ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) un jāievēro Pārtikas aprites uzraudzības likumā un Dzīvnieku barības aprites likumā noteiktās prasības. Uzņēmumus, kuri saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā, Veterinārmedicīnas likumā un Farmācijas likumā noteiktajām prasībām ir pakļauti PVD uzraudzībai, reģistrē, atzīst vai licencē PVD.

Lai reģistrētu uzņēmumu, jāsagatavo pieteikums atbilstošās jomas uzņēmuma reģistrācijai, pēc tam saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” 24.³punktā noteikto pārtikas uzņēmumam, kas nodarbojas ar pārtikas pārstrādi, tai skaitā ēdiena gatavošanu, un ko nav nepieciešams atzīt, PVD veiks pirmsreģistrācijas pārbaudi. Šis ir maksas pakalpojums, par kuru samaksa tiks piestādīta atbilstoši MK noteikumiem Nr.681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”.

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas uzņēmumiem jābūt PVD uzraudzībā un atzītiem atbilstoši Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem. Tikai tad, ja dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmums ir atzīts, tas drīkst izplatīt savu produkciju ES kopējā tirgū. Arī uz trešajām valstīm eksportēt atļauts tikai ES atzītiem dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumiem.

_______________________________________________________________________

Tikai tad, ja dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmums ir atzīts, tas drīkst izplatīt savu produkciju ES kopējā tirgū

_______________________________________________________________________

Lai veiksmīgi sagatavotos eksportam, savlaicīgi jāuzsāk sarunas ar potenciālajiem produkcijas pircējiem interesējošajā valstī. Ja nav zināmi vai ir neskaidri eksporta nosacījumi un tie nav atrodami PVD mājaslapā sadaļā “Eksports”, tad jāinformē PVD par vēlmi eksportēt konkrētu produktu grupu uz šo valsti un vienlaicīgi arī jākomunicē ar produkcijas pircējiem (importētājiem), lūdzot sniegt informāciju par prasībām un dokumentāciju, kas tiks pieprasīta, lai produkciju varētu ievest konkrētajā valstī.

Prasības dažādu produktu grupu importam trešajām valstīm var būt atšķirīgas. Piemēram, ir valstis, uz kurām var eksportēt tikai šo valstu atzīti uzņēmumi, reizēm valstis pieprasa papildu laboratoriskos izmeklējumus rādītājiem, kādus ES normatīvie akti nenosaka, iespējams, tiek pieprasīta reģistrēšanās kādos trešās valsts reģistros, varbūt ir jānodrošina kādas īpašas marķēšanas prasības vai nepieciešams veselības/veterinārais sertifikāts.

Kādi normatīvie akti jāievēro?

Lai eksportētu pārtikas produktus, jāievēro ļoti daudzi normatīvie akti un prasības pārtikas produktu apritei.

Latvijā jāpievērš uzmanība šādām normatīvo aktu kategorijām:

• pārtikā aizliegtie augi un augu daļas;
• pārtikas marķēšana;
• pārtikas higiēna;
• pārtikas piesārņojums;
• pārtikas piedevas, aromatizētāji, fermenti un ekstrahējošie šķīdinātāji pārtikā;
• noteiktās grupās ietilpstoši pārtikas produkti;
• pārtikas ziedošana;
• uztura bagātinātāji;
• dabīgais minerālūdens, avota ūdens un dzeramais ūdens;
• pārtikas produktu ražošana un apstrāde;
• materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
• jaunā pārtika;
• ģenētiski modificētie organismi;
• bioloģiskā lauksaimniecība;
• kvalitātes politika (nacionālā un ģeogrāfiskā).

Starptautiskā mērogā jāpievieš uzmanība šādām normatīvo aktu kategorijām:

• pārtikas marķēšana;
• pārtikas aromatizētāji;
• pārtikas higiēna;
• pārtikas oficiālā kontrole;
• pārtikas piedevas;
• pārtikas fermenti;
• noteiktās grupās ietilpstoši pārtikas produkti;
• pārtikas piesārņojums;
• pārtikas produktu ražošana un apstrāde;
• materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtiku;
• jaunā pārtika;
• ģenētiski modificētie organismi;
• bioloģiskā lauksaimniecība;
• kvalitātes politika;
• uztura bagātinātāji;
• vitamīnu, minerālvielu un dažu citu vielu pievienošana pārtikai;
• dabīgais minerālūdens un avota ūdens.

Kādus pārtikas produktus drīkst eksportēt?

Eksportēt drīkst jebkādus pārtikas produktus, kas ražoti ES normatīvo aktu prasībām atbilstošos uzņēmumos, kuri, ja nepieciešams, ir atzīti un, protams, ievēro arī importētājvalsts normatīvo aktu prasības.

Lai atbildētu, uz kurām valstīm ko var/nevar eksportēt, jāzina, pār kādu valsti un kādu produktu veidu ir runa. Jāpiebilst, ka eksporta iespējas ietekmē dažādi apstākļi, tostarp atļaujas vai liegumi, kas var mainīties atkarībā gan no epizootiskas situācijas izcelsmes valstī, reģionā vai uzņēmumā, gan no dažādiem politiskiem, ekonomiskiem un birokrātiskiem nosacījumiem.

Tādēļ, lai sekmīgi apzinātu importētājvalsts prasības konkrēto produktu ievešanai, jāsazinās vai nu ar PVD teritoriālo struktūrvienību, kuras uzraudzībā atrodas uzņēmums, vai PVD Starptautiskās tirdzniecības daļu.

Nepieciešamā dokumentācija

Lai eksportētu pārtikas produktus, nepieciešams sagatavot attiecīgu dokumentāciju. Pārtikas produktu eksporta jomā izšķir divas situācijas, kurās ir atšķirīgi aspekti dokumentācijas jomā:

• dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un dzīvnieku barības eksports;
• augu izcelsmes pārtikas produktu eksports.

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti un dzīvnieku barība

Eksportēt drīkst tikai tādus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus un dzīvnieku barību, kas ražoti ES atzītā uzņēmumā un atbilst ES normatīvo aktu prasībām (pārtikas, veterinārajām, higiēnas, nekaitīguma un citām). Protams, jānodrošina saņēmējvalsts (importētājvalsts) noteikto importa prasību un nosacījumu izpilde.

Izplatot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus un dzīvnieku barību ES dalībvalstīs, tiem jānodrošina izsekojamība (marķējums un identifikācijas marķējums – uzņēmuma atzīšanas numurs) un ražotāja/izplatītāja izveidots komercdokuments, kas kalpo kā pavaddokuments.

Eksportējot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus un dzīvnieku barību uz trešajām valstīm, visbiežāk veterinārajai kontrolei pakļauto produktu ievešanai, no importētājvalsts puses tiek pieprasīts veselības/veterinārais sertifikāts, kurā iekļautas dažādas pārtikas nekaitīguma, veterinārās, higiēnas, marķējuma un iepakojuma atbilstības prasības, kā arī var tikt pieprasīts, lai uzņēmums ir iekļauts importam atzīto uzņēmumu sarakstā un ir pieprasīta importētājvalsts izsniegta importa atļauja.

Lai saņemtu sertifikātu, uzņēmējam PVD pakalpojumu portālā jāiesniedz iesniegums. Ja nepieciešams, jāiesniedz citi dokumenti, kurus pieprasa PVD inspektors.

_______________________________________________________________________

Lai veiksmīgi sagatavotos eksportam, savlaicīgi jāuzsāk sarunas ar potenciālajiem produkcijas pircējiem interesējošajā valstī

_______________________________________________________________________

Tomēr mēdz būt arī atšķirības (dažas valstis kādai no produktu grupām var nepieprasīt veselības sertifikātu un tamlīdzīgi), tādēļ, gatavojoties kādas konkrētas produktu grupas (piena, gaļas, zvejas produktu, olu, medus) eksportam, vienmēr savlaicīgi jānorāda, uz kādu valsti konkrēto produktu grupu uzņēmums plānots eksportēt.

PVD mājaslapā ir pieejama informācija par valstīm un produktu grupām, kurām nepieciešami saskaņoti veselības/veterinārie sertifikāti, tomēr jāņem vērā, ka sertifikāta esamība ne vienmēr nosaka iespēju šos produktus eksportēt, jo nepieciešams arī izpildīt sertifikātā noteiktās prasības. Prasības tiek attiecinātas uz konkrēto ražošanas uzņēmumu, produkta drošuma, nekaitīguma kritērijiem, uz izcelsmes valsts/administratīvās teritorijas epizootisko situāciju, iespējamo importētājvalsts piemēroto liegumu un citiem aspektiem. Lai noskaidrotu prasības un sertifikātā ietvertos nosacījumus, jāsazinās ar PVD teritoriālo struktūrvienību vai PVD Starptautiskās tirdzniecības daļu.

Augu izcelsmes pārtikas produkti

Eksportējot augu izcelsmes produktus, normatīvie akti nenosaka obligātu kvalitātes sertifikāta nepieciešamību, izņemot gadījumus, kad uz trešajām valstīm tiek eksportēti svaigi augļi un dārzeņi, uz kuriem attiecas Eiropas Komisijas tirdzniecības standarti.

Savstarpējā tirdzniecībā iesaistītie uzņēmumi (pircējs un pārdevējs) vienojas savā starpā par nepieciešamajiem produkta nekaitīgumu un/vai kvalitāti apliecinošiem dokumentiem.

Tomēr atsevišķas trešās valstis var pieprasīt arī veselības sertifikātu zema riska nedzīvnieku izcelsmes gatavo pārtikas produktu ievešanai.

PVD savas kompetences ietvaros var apliecināt produkta atbilstību augu izcelsmes produktiem pēc komersanta, kas eksportē pārtiku, pieprasījuma.

Cik ilgu laiku aizņem dokumentu sakārtošana?

Ja produkts ir ražots atbilstošā uzņēmumā, prasības ir savlaicīgi apzinātas, izpildītas un ir iesniegts korekts pieteikums kravas eksportam, sertifikācija visbiežāk notiek 24–48 stundu laikā, vienojoties ar PVD teritoriālās struktūrvienības sertificējošo inspektoru.

Kas jāņem vērā, eksportējot lielus apjomus?

Komerciāliem nolūkiem eksportēto pārtikas kravu un sūtījumu prasības nemainās – tās vienādi tiek attiecinātas neatkarīgi no kravas apjoma.

Kā rīkoties, ja produkts ceļā sabojājas vai zaudē sākotnējās īpašības?

Iesniedzot pieteikumu kravas eksportam, uzņēmums norāda transporta veidu (tam jānodrošina konkrētā produkta marķējumā norādīto uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumu izpilde). Inspektors, sertificējot kravu, var pārbaudīt, vai, piemēram, saldējamās iekārtas strādā, vai transports ir piemērots konkrētu produktu pārvadāšanai. Ja tas nav atbilstošs, krava netiks sertificēta, kamēr netiks nodrošināts atbilstošs transportlīdzeklis.

Ja produkcija pārvadājuma laikā ir bojāta, tad, ņemot vērā bojājuma veidu (piemēram, fiziski bojāts iepakojums vai aukstuma režīma dēļ saldēta produkcija atkususi), importētājvalsts atbildīgais dienests un/vai kravas īpašnieks importa kontroles laikā lemj, ko darīt ar kravu, ievērojot pārtikas drošuma nosacījumus.

Kādus produktus drīkst ievest Latvijā, un kādas prasības ir to ievešanai?

Preču tirdzniecība starp ES dalībvalstīm notiek bez robežkontroles. Tas nozīmē, ka jebkurš attiecīgās ES dalībvalsts uzraudzības dienestā reģistrēts pārtikas apritē iesaistīts uzņēmums var brīvi tirgoties, uzrādot sadarbības partnerim tādus produktu drošumu apliecinošus dokumentus, kādus tas pieprasa.

Savukārt, ievedot ES pārtikas preces no trešajām valstīm, tām uz ES ārējās robežas tiek veikta robežkontrole. Robežkontrole tiek veikta pirmajā robežkontroles punktā, kuru trešās valsts krava šķērso. Piemēram, ja krava tiek ievesta ES caur Poliju, tad kontroli veic Polijas robežkontroles dienests, ja caur Latviju, tad PVD.

ES drīkst ievest pārtikas produktus, kas atbilst ES un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

Labās un sliktās prakses piemēri

Labais piemērs ir savlaicīga konkrētās trešās valsts prasību noskaidrošana, nepieciešamo nosacījumu izpilde – laboratoriskie izmeklējumi produkcijai, reģistrācija importētājvalsts eksportam atzīto uzņēmumu sarakstos/reģistros, importētājs ir saņēmis ievešanas atļauju. Eksportētājs ir iesniedzis PVD teritoriālajai struktūrvienībai atbilstošu informāciju par eksportam paredzēto kravu – produktu veidu, ražošanas datumu, derīguma termiņu, partijas numurus, kravas apjomu, transporta veidu (ar korektu transporta numuru), galamērķa adresi, pircēja nosaukumu un citu informāciju. Ir pievienots produkcijas kvalitātes sertifikāts un citi dokumenti, kas nepieciešami kravas sertifikācijas procesam.

_______________________________________________________________________

Lielākā kļūda – produkcija atvesta līdz Latvijai un paredzēta tālākam eksportam, bet tai nav izcelsmes ES dalībvalsts izsniegts preeksporta sertifikāts

_______________________________________________________________________

Negatīvais piemērs – nav izpildīts viss iepriekš minētais. Vēl ir gadījumi, kad, piemēram, nav nodrošinātas prasības, kas jāievēro, dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietojot starp ES dalībvalstīm un tālāk eksportējot uz Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) valstīm. Lielākā kļūda – produkcija atvesta, piemēram, līdz Latvijai un paredzēta tālākam eksportam uz EES valsti, bet tai nav izcelsmes ES dalībvalsts izsniegts preeksporta sertifikāts, uz kura pamata PVD inspektors ir tiesīgs izsniegt citā ES dalībvalstī ražotam produktam gala eksporta sertifikātu.

Šajā situācijā viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir paredzēt citā ES dalībvalstī ražota produkta tālāku izplatīšanas mērķi. Ja to paredzēts eksportēt uz kādu EES valsti, kravai noteikti jābūt izcelsmes ES dalībvalsts preeksporta sertifikātam. Ja tāda nav, ievedot produkciju no ES dalībvalsts Latvijā, to tālāk uz EES valstīm eksportēt nebūs iespējams.

Negatīvs piemērs ir arī kravas nosūtīšana, nenoskaidrojot prasības un sastopoties ar importētājvalsts kontroli jau trešās valsts teritorijā. Tad gadās konstatēt, ka kravai nepieciešams izcelsmes valsts/eksportētājvalsts kompetentās iestādes izsniegts veselības sertifikāts. Šādā gadījumā, ievērojot starptautiskos sertifikācijas principus, PVD veselības/veterināros sertifikātus neizsniedz. Sertifikātus var izsniegt tikai pārbaudītām kravām pirms to nosūtīšanas.