Uzņēmums, lai veicinātu preču noietu, var noteikt atlaidi cenai. Arī šajos gadījumos ir jāievēro noteiktas prasības cenas un atlaides atspoguļošanai. Turpinām izskatīt Patērētāju tiesību aizsardzības centra izstrādātās vadlīnijas "Vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanā".

Vispārējās prasības

Pircējiem adresētajai informācijai par preču un pakalpojumu cenu, tai skaitā cenu zīmēs, cenrāžos, reklāmā un citā komerciālajā saziņā, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

  • cenas informācija ir patiesa un skaidri salasāma;
  • cena ir nepārprotama (pie preces norādīta gabalcena un noteiktas mērvienības cena atbilstoši normatīvajiem aktiem);
  • cena ir viegli identificējama, lai patērētājam būtu pilnīgi skaidrs, uz kuru preci un pakalpojumu tā attiecas.

Cenu norādēm jābūt pietiekami lielām, redzamām un salasāmām (vērtējot no vidusmēra patērētāja uztveres viedokļa). Saskaņā ar Veselības ministrijas rekomendācijām par burtu lielumu drukātajos paziņojumos un reklāmās, lai patērētāji varētu izlasīt un saprast paziņojumos sniegto informāciju, nepiepūlējot un nebojājot redzi, drukātajos paziņojumos burtu augstums (tas ir, burtu vai ciparu vertikālās līnijas garums) nedrīkstētu būt mazāks par 1,5-1,75 milimetriem, savukārt attālums starp burtu rindām un starp atsevišķiem vārdiem nedrīkstētu būt mazāks par 2 milimetriem. Cenu norāda rakstiski, izņemot gadījumu, kad patērētājs cenu var uzzināt citā vizuāli uztveramā veidā.

Cenu zīmes vizuālais noformējums nedrīkst traucēt informācijas ieguvei par konkrēto preci vai pakalpojumu, piemēram, jāpievērš uzmanība krāsu salikumiem, burtu lielumiem, burti nedrīkst būt saplūduši un tamlīdzīgi.

Pircējiem adresētajā komerciālajā saziņā nedrīkst sniegt maldinošu informāciju par preces un pakalpojuma patieso cenu, tai skaitā piedāvātās atlaides apmēru.

Negodīga prakse – tirgotājs paaugstina preces vai pakalpojuma cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam atlaidi aprēķina no šīs paaugstinātās cenas.

Tirgotājam jāspēj pierādīt uzraudzības iestādei, ka atlaide ir patiesa attiecībā pret tirgotāja piedāvāto pamatcenu.

Negodīga prakse – tirgotājs reklāmā ietver saukli “zemākās cenas garantija”, bet nespēj pierādīt, ka piedāvātā cena ir zemākā tirgū piedāvātā cena.