Nestrādājot tehnoloģiju vidē, bet saskaroties ar nepieciešamību pēc kāda tehnoloģiska risinājuma izveides, nereti pirmajā brīdī var rasties apjukums. Neskaidrība par to, kas nepieciešams, lai izstrādātu konkrēto risinājumu, cik tas izmaksās un kur vispār atrast cilvēku, kas to spētu realizēt. Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties programmētāju?

Raksta līdzautore: Ginta Jāne, AS “If P&C Insurance”, globālo tehnoloģiju mācību un attīstības jomas vadītāja

Lai raksts būtu iespējami vērtīgāks, tajā apkopota mana un “Riga TechGirls” pieredze darbā ar programmētājiem, kā arī akciju sabiedrības (AS) “If P&C Insurance” globālo tehnoloģiju mācību un attīstības jomas vadītājas Gintas Jānes pieredze.

Kad nepieciešams programmētājs?

Situācijas un nepieciešamības var būt visdažādākās, tomēr starp biežākajām var minēt unikālu lietotņu vai programmatūras izstrādi, mājaslapu izveidi, datubāzu izveidi, procesu automatizāciju, programmatūras un sistēmu drošības nodrošināšanu, kā arī algoritmu izveidi datu analīzei.

Vienlaikus noteikti jāņem vērā, ka daudz kas no tā visa paveicams arī bez programmētāju iesaistes. Piemēram, savu mājaslapu ikviens var izveidot, izmantojot tādus rīkus kā “Mozello” vai “WIX”, tāpēc, domājot par to, svarīgākais jautājums, uz kuru nepieciešams atbildēt, – kas ir tas, ko vēlaties no savas mājaslapas? Ja atbilde ir vizītkarte, sava veida katalogs vai pat vienkāršs e-veikals, tad noteikti iespējams ietaupīt finansiālos līdzekļus un laiku, nealgojot programmētāju un izveidojot lapu pašu spēkiem. Šeit gan derētu noalgot dizaineri, jo mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, tāpēc svarīgi, lai tā izskatītos atbilstoši laikam.

__________________________________________________________________________

Priekšstats, ka programmētājs viens sēž tumšā istabā un programmē, jau sen ir pagātnē
__________________________________________________________________________

Programmētājs būs nepieciešams situācijā, kad uzņēmums vēlas radīt kaut ko unikālu un specifiski pielāgotu tā vajadzībām. Daudzos uzņēmumos, arī AS “If P&C Insurance”, visas nepieciešamās programmas un lietotnes tiek izstrādātas iekšienē un ārkārtīgi reti tiek iegādāti ārēji risinājumi. Ja uzņēmuma klienti ir cilvēki, kuri labi orientējas digitālajā pasaulē, tad arī pašam uzņēmumam ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt digitālās iespējas.

Kā izvēlēties?

Brīdī, kad ir skaidrs, ka eksistējošie risinājumi vai rīki nevar atrisināt uzņēmuma vajadzību un nepieciešams radīt kaut ko unikālu un pielāgotu, jāsper nākamais solis un jāatrod piemērotākais programmētājs šī risinājuma izstrādei.

Atkarībā no specifikas būs nepieciešams vai nu nolīgt ārštata profesionāli, vai arī pieņemt jaunu darbinieku uzņēmumā. Pieņemot darbā, viennozīmīgi ir svarīgi izvēlēties piemērotāko cilvēku, tāpēc svarīgi zināt, kā tieši par to pārliecināties. Starp būtiskākajiem aspektiem, kurus pārbaudīt, var minēt šādus:

• programmēšanas valodu izmantošana (piemēram, “Java”, “.NET”, “Python”, “C#” un citas). Tomēr sākotnēji svarīgi pašiem saprast, kura būtu piemērotākā programmēšanas valoda nepieciešamajam risinājumam;
• iepriekšējā pieredze. Sevišķi svarīgi noskaidrot, vai potenciālais darbinieks iepriekš izstrādājis līdzīgu risinājumu;
• Svarīgi apskatīt arī iepriekš veidotos darbus;
• izglītība. Šeit gan vērts minēt, ka tā nav prioritāte, īpaši privātajā sektorā. Prioritāte ir pieredzei un personībai;
• spēja pielāgoties un attīstīties. Noteikti der pārliecināties, vai kandidāts ir tendēts uz attīstību;
• programmēšanas prasmes. Lai pārliecinātos par kandidātu pieeju problēmsituācijām un spēju tās risināt, der sagatavot izaicinošu uzdevumu;
• angļu valodas zināšanas. Kandidātam jābūt spējīgam atrast risinājumus problēmsituācijām, un visbiežāk atbildes būs jāmeklē vietnēs, kuru pamata valoda ir angļu.

Papildus minētajiem aspektiem būtu jāizceļ arī komunikācijas prasmes un spēja strādāt komandā. Priekšstats, ka programmētājs viens sēž tumšā istabā un programmē, jau sen ir pagātnē. Skaidrs, ka programmētājs nestrādā izolēti. Viņš ir daļa no komandas, kur svarīga ir ne tikai koda kvalitāte, bet arī tas, vai pārējie cilvēki viņu saprot, vai viņš spēj izstāstīt savu redzējumu problēmas risinājumam.

Kā pārbaudīt programmētāja prasmes?

Kandidāta prasmju pārbaude vienmēr būs viens no svarīgākajiem kritērijiem, pēc kura saprast, vai attiecīgais cilvēks būs atbilstošs konkrētajiem pienākumiem. Ieskatam var minēt AS “If P&C Insurance” pieeju – ir tikšanās un saruna, kuras laikā uzņēmuma pārstāvji un kandidāts iepazīstas un saprot, kādas ir abu pušu intereses. Tad notiek praktiskā daļa, lai redzētu programmētāja “rokrakstu” – tiek iedots tehniskais uzdevums, ko kandidāts var veikt patstāvīgi. Pēc izpildes pieredzējuši uzņēmuma speciālisti veic koda pārbaudi, kā arī dod atgriezenisko saiti.

Šo tehnisko uzdevumu ir vērtīgi veidot pielīdzinātu tai funkcijai, kuru programmētājs uzņēmumā pildītu, ja tiktu pieņemts darbā. Uzdevuma izstrādē gan svarīgi konsultēties ar kādu pieredzējušu speciālistu, jo ir vērts izveidot unikālu pārbaudes veidu, nevis paņemt kaut ko, kas ir atrodams internetā un ar ko, iespējams, programmētāji jau iepriekš saskārušies.

Protams, atkarībā no uzņēmuma mēroga var gadīties, ka nebūs resursu tehnisko uzdevumu radīšanai un katra risinājuma pārbaudei. Tādā gadījumā viennozīmīgi jākoncentrējas uz kandidāta esošo portfolio un iepriekšējo pieredzi. Taču, ja uzņēmumā nav cilvēka, kurš būtu zinošs programmēšanā, noteikti vēlams piesaistīt ekspertu, kurš spētu izvērtēt darba kvalitāti un tādējādi palīdzēt veikt pamatotu izvēli.

Ko nedarīt, izvēloties programmētāju?

Viens aspekts ir kritēriji un punkti, pēc kuriem izvēlēties programmētāju, tomēr līdzvērtīgi svarīgi ir zināt, ko nedarīt, izvēloties sev jauno darbinieku. Kā vienu no lielākajām kļūdām, no kuras būtu vēlams izvairīties atlases procesā, var minēt tukšu solījumu došanu. Nevajadzētu dot solījumus, kurus vēlāk nebūs iespējas realizēt. Arī tad, ja ļoti gribas noalgot “spicāko” programmētāju. Viltus solījumi radīs vilšanos, un darba attiecību izbeigšana būs neizbēgama, bet investētais laiks un finanšu resursi – zaudēti.

Vienlīdz svarīgi apzināties, ka perfekto kandidātu atrast visdrīzāk neizdosies. Vēlme atrast ideālo kandidātu ir kļūda, ar kuru saskārušies daudzi uzņēmumi, veidojot savu sludinājumu. Nereti tiek uzskaitītas nevajadzīgi daudzas programmēšanas valodas, prasīta pārmērīgi liela pieredze un sagaidīts, ka rindā sastāsies visi perfektie kandidāti. Nereti tam seko vilšanās, ka teju neviens potenciālais darbinieks neatsaucas, un laiks ir izšķiests veltīgi. Svarīgi izvērtēt, kādas prasmes un zināšanas uzņēmumam ir patiešām kritiski svarīgas, kuras radīs vērtību, kā arī saprast, pie kā uzņēmums ir gatavs strādāt un kā var potenciālajam kandidātam palīdzēt attīstīties un augt.

Ja jaunais darbinieks neattaisno cerības

Kad atlases process ir noslēdzies un jaunais darbinieks sācis darbu, var gadīties (gluži kā ar jebkuras citas profesijas pārstāvi), ka uzņēmuma pārstāvji saprot, ka viņu cerības netiek attaisnotas, vai arī darbinieks saprot, ka projekts, uzņēmums, industrija vai produkts nav tas, pie kā viņš ir vēlējies strādāt.

__________________________________________________________________________

Neatkarīgi no situācijas, gluži kā jebkurā citā gadījumā, svarīgākais ir komunicēt un izprast, kas atrodas problēmas saknē, un censties to risināt iespējami ātri
__________________________________________________________________________

Tādā gadījumā pirmā un svarīgākā rīcība ir izrunāt, kas nav labi, jāsaprot, vai ar to var kaut ko darīt. Ja trūkst konkrētu zināšanu – to var risināt un labot. Protams, ja cilvēks pats to vēlas. Galvenais, lai uzņēmumam ir gatavs plāns, kā palīdzēt jaunajam darbiniekam šīs zināšanas apgūt. Zināšanu nodrošināšanai gan uzņēmumam jārēķinās ar laika resursu, kā arī būtu vēlams nodrošināt mentoru, kurš darbinieku spētu atbalstīt attīstības procesā.

Ne vienmēr zināšanu trūkums ir problēmas sakne. Grūtāk ir tad, ja parādās izaicinājumi, kas saistīti ar cilvēka attieksmi vai personības iezīmēm, kas apgrūtina sastrādāšanos ar citiem komandas biedriem. Attieksmi var mainīt, bet tas būs ilgs process. Būtiski – vai darbinieks pats apzinās, ka ir lietas, ar kurām viņam jāstrādā, un vai ir gatavs to darīt. Ja cilvēks pats neapzināsies, kādi šķēršļi ir jāpārvar veiksmīgai sadarbībai ar citiem, tad nekas nemainīsies.

Tomēr neatkarīgi no situācijas, gluži kā jebkurā citā gadījumā, svarīgākais tik tiešām ir komunicēt un izprast, kas atrodas problēmas saknē, un censties to risināt iespējami ātri, jo citādi uzņēmums turpinās lieki tērēt resursus, nepiekļūstot tuvāk mērķim, kura dēļ darbā tika pieņemts programmētājs.

Kārtīgi izprotot savas vajadzības un kritērijus, pēc kuriem meklēt programmētāju, kā arī strādājot ar savām gaidām, atlases procesam vajadzētu kļūt vieglākam. Gadījumā, ja uzņēmums nav uz “tu” ar tehnoloģijām, viennozīmīgi noder savā kontaktu lokā vai ar tehnoloģiju ekspertu palīdzību, izmantojot “LinkedIn”, atrast kādu, kurš atlases procesā palīdzēs noteikt precīzas vajadzības un izvērtēt kandidātu kvalifikāciju konkrētā mērķa sasniegšanai.

Balstoties uz pieejamajiem datiem mājaslapā Algas.lv atkarībā no stāža un programmēšanas valodas, programmētāju bruto algas variē no 1220 līdz pat 8140 eiro mēnesī, līdz ar to svarīgi vienmēr kārtīgi izvērtēt nepieciešamību algot programmētāju. Daudzas sistēmas un risinājumi biznesa organizācijai un vadībai ir pieejami jau gatavi, bet mājaslapas vai pat lietotnes ar mūsdienās pieejamajiem rīkiem iespējams izveidot arī pašu spēkiem. Vienmēr vajadzētu kritiski izvērtēt savas vajadzības un konsultēties ar ekspertiem, lai izvairītos no resursu izšķiešanas.