2023.gads paskrējis vēja spārniem! Noteikti katram tas ir bijis darbīgs, panākumiem un jaunām zināšanām bagāts. Janvāra sākums ir īstais laiks, kad atskatīties uz 2023.gadā paveikto, tāpēc piedāvājam ielūkoties žurnāla “iBizness” 2023.gada lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – dividendes arī darbiniekiem

Grozījumi Komerclikumā (KL) mainīja dividenžu sadales kārtību, par ko savā publikācijā “Izmaiņas dividenžu sadales kārtībā – ko paredz grozījumi Komerclikumā?” skaidroja SIA “ZAB Deloitte Legal” juriste Elza Līva Averčenko.

“Viena no kapitālsabiedrības dalībnieka būtiskākajām interesēm ir tiesības uz dividenžu saņemšanu. Dividenžu sadales mehānisms nosaka, kā sabiedrības dalībnieki savā starpā sadala peļņu, un peļņas gūšana ir galvenais sabiedrības saimnieciskās darbības mērķis. Mūsdienu uzņēmējdarbības veidiem attīstoties, radās arī nepieciešamība pēc atbilstošiem normatīvā regulējuma risinājumiem,” stāsta juriste.

2023.gada 1.jūnijā stājās spēkā KL grozījumi 161.panta 2.daļā, nosakot, ka dividendes var izmaksāt arī neproporcionāli piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūtos šāda sadales kārtība ir atrunāta. Grozījumi pēc būtības nenosaka neko jaunu, bet kliedē šaubas līdzšinējās dividenžu sadales kārtības piemērošanai, kas precizēja 2021.gadā spēkā stājušos grozījumus.

Jāpiebilst, ka daļu kategoriju regulējums neierobežo daļu piešķiršanu tikai darbiniekiem vai valdes locekļiem. Tās var piešķirt jebkurai personai,  ja nepieciešams veidot dažādas dalībnieku kategorijas ar dažādām tiesībām.

Svarīgi atzīmēt, ka atbilstoši grozījumiem, lai dividendes noteiktu un izmaksātu neproporcionāli, vairs nav nepieciešams obligāti ieviest daļu kategorijas, pietiek vienkārši šādas tiesības noteikt statūtos.

2.vieta – valdes loceklis – darbinieks

Topa 2.vietā ir iekļuvis lasītāja jautājums: “Vai, nodarbinot valdes locekli uz pilnvarojuma līguma pamata, paralēli ir nepieciešams arī darba līgums? Piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklis, kuram pieder ārstniecības iestāde, strādā savā klīnikā gan kā valdes loceklis, gan praktizējošs ārsts. Pienākumi uzņēmumā, spriežot pēc profesijas apraksta, krietni pārsniedz valdes locekļa pienākumus.”

Savā publikācijā “Valdes loceklis – darbinieks. Kāds līgums jāslēdz?” SIA “Zvērinātu advokātu birojs RER Lextal” vecākā juriste Kristīne Pulkstene atbild uz lasītāja jautājumu un skaidro, vai bez pilnvarojuma līguma ar valdes locekli nepieciešams slēgt arī darba līgumu.

“Civiltiesībās tiesiskās attiecības, kurās pastāv elements – darba, uzdevuma izpildīšana –, var nodibināt uz dažādu līgumu, tostarp darba un pilnvarojuma līguma, pamata. Lai arī civiltiesībās ir liela pušu rīcības brīvība noteikt savstarpējās attiecības, tomēr Darba likumā (DL) ar mērķi aizsargāt vājāko pusi – darbinieku – ir noteikts – ja starp darbinieku un darba devēju ir konstatējamas darba tiesiskās attiecības, pusēm ir pienākums noslēgt rakstveida darba līgumu,” norāda juriste. “Savukārt ar pilnvarojumu līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu (Civillikuma 2289.pants). Veicot uzdevumu uz pilnvarojuma līguma pamata, atlīdzība par uzdevuma veikšanu pilnvarniekam var arī nebūt noteikta. Tāpat starp pilnvarnieku un pilnvaras devēju nav darba tiesiskajām attiecībām raksturīgās pakļaušanās noteiktai darba kārtībai. Pilnvarojuma līgums ir sevišķas uzticības līgums.”

“2015.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi DL, ar kuriem tika izslēgta 44.panta 3.daļa, kurā bija noteikts, ka ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu,” atgādina K. Pulkstene. “Tomēr jāņem vērā atsevišķas nianses, kad rīcības brīvība noteikt savstarpējās tiesiskās attiecības būs ierobežota. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, kas nemainīgi tika citēta arī Latvijas tiesu praksē, kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš tai sniedz pakalpojumus un ir tās neatņemama sastāvdaļa, ir jāuzskata par darba ņēmēju, ja viņa darbība noteiktu laiku tiek veikta citas šīs sabiedrības struktūras vadībā vai kontrolē un ja kā atlīdzību par šo darbību viņš saņem darba samaksu.”

“Valdes loceklim, kurš papildus veic ārsta pienākumus komercsabiedrībā, ir arī tiesības noslēgt darba līgumu par papildu pienākumu veikšanu. Vērtējot, kuru tiesisko attiecību ietvaros komercsabiedrībā veikt ar tiešajiem valdes pienākumiem nesaistītus pienākumus, ieteicams ņemt vērā komercsabiedrības struktūru un tiesisko attiecību turpināšanās iespējamību pēc atsaukšanas vai atkāpšanās no amata,” norāda K. Pulkstene. “Tomēr prasība noslēgt rakstveida darba līgumu var būt, ja tiek konstatēts, ka valdes loceklis ir pakļautības attiecībās ar konkrēto komercsabiedrību, piemēram, valdes locekļa statuss tiek noformēts fiktīvi, slēpjot darba tiesiskās attiecības.”

3.vieta – elektronisko rēķinu noformēšana

Latvijā no 2025.gada plānots ieviest elektronisku rēķinu (e-rēķinu) izmantošanu kā obligātu, tāpēc savā publikācijā “Minimālās prasības elektroniskajiem rēķiniem” SIA "ZAB Kronbergs Čukste Levin" juriste Elizabete Madara Titova skaidroja, kas jāievēro, izrakstot un nosūtot e-rēķinu. Šī tēma noslēdz TOP3.

Juriste skaidro: “Darījuma puses bieži vien nosūta viena otrai rēķinus e-pastā, ikdienas sarunās tos dēvējot par elektroniski sagatavotiem rēķiniem. Taču uz šiem dokumentiem parasti nav paraksta, un tie neatbilst ne prasībām, kas Elektronisko dokumentu likumā izvirzītas elektroniskiem dokumentiem, ne arī Grāmatvedības likumā (GL) ietvertajai strukturētā elektroniskā rēķina definīcijai. Tā paredz, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kas sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, un kurš atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajam publiskajos iepirkumos piemērojamā elektroniskā rēķina standartam, kas atrodams MK noteikumos Nr.154 “Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība”. Tāpēc būtu lietderīgi saprast, kāds ir šī brīža regulējums attiecībā uz šāda veida rēķiniem, kurus reglamentēja iepriekš spēkā esošais GL un par kuru apriti puses slēdza atsevišķu vienošanos.”

“Atbilstoši GL noteikumiem grāmatvedības reģistros tiek veikti tādi ieraksti, kas pamatojami ar attaisnojuma dokumentiem. To galvenais uzdevums ir apliecināt darījuma esamību, un tiem jāatbilst GL noteiktajām prasībām, tas ir, jāsatur noteikta veida rekvizīti. Viena no ierastākajām dokumenta pazīmēm ikdienas saskarsmē ir paraksts,” norāda E. M. Titova.

Juriste arī atzīst, ka “tomēr GL pieļauj arī gadījumus, kuros ārējais attaisnojuma dokuments (par kādu uzskatāms arī rēķins), var nesaturēt rekvizīta elementu jeb parakstu, bet satur citus attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu, piemēram, ja:

• dokumentu (rēķinu) uzņēmums izsniedz citam saimnieciskā darījuma dalībniekam (citam uzņēmumam vai fiziskajai personai, kas neveic saimniecisko darbību) jeb preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksas veikšanai. Šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē;
• dokumentu (rēķinu) uzņēmums izsniedz fiziskajai personai jeb preces vai pakalpojuma saņēmējam, kas neveic saimniecisko darbību, samaksas veikšanai. Šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību pamato uzņēmuma vienošanās ar minēto fizisko personu.”

“Jānorāda, ka atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam rēķinos, kas tiek sagatavoti un izsniegti saņēmējam bez paraksta, ir jābūt iekļautiem visiem iepriekšminētajiem rekvizītiem un citai saistītajai informācijai,” stāsta E. M. Titova.