Ar mainīgiem laikapstākļiem paskrējis 2024.gada pirmais mēnesis – janvāris. Iekārtojoties ērtāk pie datora, laiks apskatīt žurnāla “iBizness” janvāra lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – lojāls valdes loceklis

Janvārī lasītākā bija ZAB Eversheds Sutherland Bitāns juristu Paulas Stašaites un Anetes Gregersones publikācija “Valdes locekļa lojalitātes pienākums”.

“Jautājumos par valdes locekļa pienākumu pildīšanas standartu vispārzināms ir Komerclikuma (KL) 169.pantā nostiprinātais valdes locekļa kā krietna un rūpīga saimnieka jēdziens. Augstākā tiesa atzinusi, ka valdes loceklim, pildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, ir pienākums būt lojālam gan pret kapitālsabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām interesēm,” norāda autores.

Tomēr ne normatīvajos aktos, ne tiesu praksē nav atrodams izsmeļošs valdes locekļa lojalitātes pienākuma piemēru uzskaitījums. “Faktiski pastāv vairāki aspekti, kas parasti tiek saistīti ar šī pienākuma īstenošanu,” skaidro autores. “Piemēram:

• konkurences aizliegums (konkurējošas kapitālsabiedrības dibināšana un tās darbības aktīva veicināšana);
• izvairīšanās no interešu konflikta;
• iepriekšēja apstiprinājuma nepieciešamība darījumiem starp kapitālsabiedrību un valdes locekli, kas nav slēgti kapitālsabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai neatbilst tirgus nosacījumiem;
• komercnoslēpuma vai citas konfidenciālas informācijas neizpaušanas pienākums;
• aizliegumu izmantot kapitālsabiedrības mantu vai resursus (tostarp darījuma iespējas) personīgā labuma gūšanai;
• kapitālsabiedrības reputācijas graušanas aizliegums (piemēram, valdes locekļa nievājoši izteikumi sociālajos tīklos par kapitālsabiedrību, tās dalībniekiem).”

Juristes uzsver: “Valdes loceklim primāri ir pienākums rīkoties kapitālsabiedrības un dalībnieku labākajās interesēs, taču komercdarbības attīstības tendences arvien vairāk uzsver valdes locekļa pienākumu rīkoties saskaņā arī ar citu personu tiesiski pamatotajām interesēm, sevišķi jautājumos, kas skar vides, sociālos un pārvaldības aspektus. Arvien vairāk normatīvajos aktos tiek noteikti ar ilgtspēju saistītie pienākumi, kas jāievēro kapitālsabiedrības valdes loceklim kā krietnam un rūpīgam saimniekam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Līdz ar to lojalitātes pienākuma tvērums tiek paplašināts, aptverot ne tikai atbildību pret kapitālsabiedrību un tās dalībniekiem, bet arī atbildību pret visu sabiedrību kopumā un vides aizsardzības nodrošināšanu. No minētā izriet, ka valdes locekļa pienākums ir ne tikai nodrošināt pēc iespējas lielākas peļņas gūšanu, bet arī radīt pozitīvu ietekmi uz sabiedrības darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem un vidi.”

2.vieta – ballīte beigusies?

Intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu un zivrūpniecības uzņēmuma “Karavela” vadītāju Andri Biti “Vai ballīte beigusies?” ierindojusies janvāra lasītāko rakstu topa 2.vietā.

Tā kā A. Bite ir ne tikai LDDK vadītājs, bet arī veiksmīgs uzņēmējs, mēģinām noskaidrot, kāda ir stabila uzņēmuma veiksmes formula. “Ir viena fundamentāla lieta, kas ir pierādījusi, ka ir mūsu veiksmes un turības pamatā. Katru gadu 31.decembrī es un mūsu finanšu direktore makā ieberam sauju zivju zvīņu. Tā ir garantija, ka nākamais būs finansiāli veiksmīgs gads. Tie ir 90% veiksmes, bet pārējais mazumiņš – atliek darbs,” viltīgi smaidot, atklāj uzņēmējs.

“Pagājušais gads, runājot no ekonomiskā, nevis ģeopolitiskā viedokļa, bija pirmais gads, kad var teikt – balle beigusies, un sākušās zināmas pēcballes paģiras. Tā ir realitātes sajūta, jo, lai arī sakām, ka pēdējos trīs gadus dažādu iemeslu dēļ bijis ļoti grūti – kovids, inflācija, piegāžu ķēdes, kara sākums un tamlīdzīgi –, tomēr rezultātu ziņā eksportējošiem un ražojošiem uzņēmumiem tie bija labākie gadi vēsturē. Protams, nevar teikt, ka tas bija visā ekonomikā, jo vairākas nozares cieta, bet daudzās tā bija ļoti laba balle,” uzskata uzņēmējs.

Jautāts, vai uzņēmējdarbība dod brīvību, A. Bite stāsta: “Uzņēmējs ir brīvs tādā ziņā, ka, vienalga, vai ir labi vai slikti, ir iespēja uzņēmumu pārdot un darīt kaut ko citu. Citādi savs uzņēmums vairāk ir ierobežojumi, nevis brīvība. Ja kāds, kurš nav biznesā, domā, ka varu no rīta necelties un nebraukt septiņos uz darbu tāpēc, ka esmu uzņēmējs, tad tā nav. Realitātē atbildība liek celties agrāk nekā citiem. Varbūt tas nav pareizais piegājiens, un daudzi moderni kritizē, ka sākumā vajag laiku veltīt sev. Mana attieksme un vecāku iemācītais dzīvesveids vairāk nozīmē, ka tās ir saistības un atbildība, ne gluži važas. Es nedomāju tikai atbildību par naudas līdzekļiem, bet arī par saviem kolēģiem, darbiniekiem, par to, lai nevienu nepiemānītu.”

3.vieta – darbinieku motivēšana

Un janvāra topu noslēdz ZAB Kronbergs Čukste Levin zvērinātas advokātes Undīnes Zībergas publikācija “Personāla akcijas un daļas kā motivācijas rīks”.

“Papildus algai darba devēji ļoti bieži izvēlas labākajiem darbiniekiem piešķirt naudas prēmijas, tādējādi motivējot šos darbiniekus turpināt strādāt pie attiecīgā darba devēja. Vienlaikus arvien vairāk uzņēmumu interesējas par KL paredzēto iespēju piešķirt saviem darbiniekiem, kā arī valdes un padomes locekļiem personāla akcijas/daļas vai personāla opcijas/kapitāla daļu pirkuma tiesības, kas jau kļuvušas par zināmiem motivācijas instrumentiem visā pasaulē un pakāpeniski par tādiem kļūst arī Latvijā,” stāsta U. Zīberga.

Zvērināta advokāte skaidro: “Personāla akciju un personāla daļu piešķiršanu regulē KL, bet ar to saistītos nodokļu jautājumus galvenokārt likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. KL sadaļā par akciju sabiedrībām personāla akcijām ir atvēlētas speciālas tiesību normas. Attiecībā uz personāla daļām šāda speciāla regulējuma KL nav, taču kopš 2021.gada 12.janvāra KL ir paredzētas sabiedrību ar ierobežotu atbildību tiesības statūtos nostiprināt dažādas no daļām izrietošas tiesības, tajā skaitā tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām dalībnieku sapulcē. Tādējādi likums paredz iespēju piešķirt personāla daļas, kas ir personāla akcijām pielīdzināms instruments.”

“Iegūstot personāla akcijas un daļas, darbinieks var iegūt dažādas tiesības. Taču būtiskākais ieguvums, protams, ir tiesības saņemt no attiecīgajām akcijām/daļām izrietošās dividendes jeb iespēja papildus darba algai gūt attiecīgu ienākumu arī no sabiedrības tīrās peļņas. Citiem vārdiem runājot, personāla akciju un opciju piešķiršana ļauj darbiniekam rēķināties ar to, ka ieguldītais laiks un darbs uzņēmumā var nest augļus ne tikai uzņēmuma īpašniekiem, bet arī pašam darbiniekam, kas motivē turpināt strādāt pie attiecīgā darba devēja un savu darbu darīt pēc iespējas labāk,” norāda U. Zīberga.