Papildinātie un precizētie 3.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis “miera stāvoklis” nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.

Uzņēmēju noskaņojums 2023.gada novembrī pozitīvs ir tikai mazumtirdzniecībā. Pārējās nozarēs – būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, lai arī negatīvs, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir nedaudz uzlabojies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

2023.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 3.ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP pieaudzis par 0,2%.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta (MI) rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju. Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas “Jumis” izstrādātāju SIA “Jumis Pro” ikgadējā pētījumā “Vadītāja digitālais portrets”.

Viena no attālināta darba galvenajām priekšrocībām ir iespēja piesaistīt kvalificētus speciālistus neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Ņemot vērā, ka ciešas saskarsmes ar darbiniekiem, strādājot attālināti, ir mazāk, nākas meklēt risinājumus, kā nezaudēt darba kvalitāti un komandas garu.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,5%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 3,6%, autodegvielas – samazinājās par 4,8%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,7%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 4,2%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,4%.

Balstoties uz 2023.gada Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes doktorantes Silvas Jeromanovas-Mauras promocijas darba pētījuma rezultātiem, tiek secināts, ka sociālajai uzņēmējdarbībai nepieciešami pielāgojami biznesa modeļi, kā arī sabiedrības izpratne, lai veicinātu šī uzņēmējdarbības virziena attīstību Latvijā.

Viens no faktoriem, kas jāizvērtē, veicot savu esošo vai potenciālo klientu izpēti, ir uzņēmuma pašu kapitāls, jo negatīvs rādītājs var liecināt par iespējamām finanšu grūtībām, tostarp sarežģījumiem piesaistīt papildu finansējumu, jo uzņēmuma aktīvu apjoms ir mazāks par tā saistībām, vēsta Lursoft.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 9,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 13,1%, eksportētajai produkcijai – par 4,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 5,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 4,8%.

Puse (50%) no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem atzīst, ka no ilgtspējas jautājumu iekļaušanas savā ikdienas darbā joprojām ir tālu, liecina “Swedbank” aptauja. Tikmēr tikai katrs desmitais (10%) uzņēmējs ir pārliecināts, ka ilgtspēja ir pilnībā integrēta uzņēmuma pārvaldības un ikdienas procesos. Vienlaikus ceturtā daļa (25%) aptaujāto uzņēmēju neredz nepieciešamību iekļaut ilgtspējas jautājumus uzņēmuma vadības ikdienas darba procesos.

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, Lursoft apkopojis TOP100 lielākos vietējā kapitāla uzņēmumus, sarakstā iekļaujot sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kuru dalībnieki un patiesie labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie.

Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Pasaules lielāko uzņēmumu vadītāji atzīst, ka šogad galvenie riski ir ģeopolitika un politiskā nenoteiktība, kas 2022.gadā pat netika ierindoti pirmajā pieciniekā, secināts "KPMG" 2023.gada uzņēmumu vadītāju aptaujā “KPMG 2023 CEO Outlook”. Tomēr aptaujātie vadītāji, tāpat kā pirms gada, nākotnē raugās optimistiski un turpina aktīvi ieguldīt ilgtspējas jomā un mākslīgajā intelektā.

3.ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu laikā, kad sezonālu faktoru dēļ tam drīzāka bija jāsamazinās, tas sasniedzis 6,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni nodarbināto skaits ir samazinājies par 8,6 tūkst., ko varētu uzskatīt par nozīmīgu pārmaiņu, tas ir gandrīz procents no kopskaita. Bezdarba līmenis gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet tas tāpēc, ka ilglaicīgo demogrāfisko procesu dēļ par 15,3 tūkst. samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.