Jaunākie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTKR) indeksa dati liecina, ka uzņēmējos atgriezies pesimisms, un LTRK ieskatā bez būtiskām izmaiņām uzņēmējdarbības vidē nav sagaidāma jūtama tautsaimniecības attīstība. LTRK indeksa vērtība atgriežas zem 50 punktu robežas – tā ir 47,74 punkti, kas norāda uz uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2023.gada 1.ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir samazinājusies par 2,7 punktiem, informē LTRK.

Jaunus uzņēmumus 2023.gadā reģistrējusi 8961 fiziska persona, no tām 3989 gadījumos tas bijis uzņēmēja pirmais uzņēmums, rāda “Lursoft” pētījuma dati. Vienlaikus arī bijusi arī virkne personu, kas pagājušajā gadā reģistrējušas uzreiz vairākus jaunus uzņēmumus.

2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 11,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 17,2%, eksportētajai produkcijai – par 4,8%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 6,1%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,7%.

2023.gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot ar 2022.gada decembri, bezdarba līmenis nav mainījies.

Eiropas Savienībā (ES) laika periodā no 2018. līdz 2021.gadam viltojumu bizness trim nozarēm – apģērbu (tostarp apavu), kosmētikas un rotaļlietu ražošanai ir radījis 16 mljrd. eiro lielus zaudējumus. Vislielākie zaudējumi ir rotaļlietu nozarei – 8,7%, savukārt Latvijā tie ir 7,3% zaudētu ieņēmumu četru gadu periodā. Šādus aprēķinus ir veicis Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs.

2023.gada novembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 155,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 14,4% vairāk nekā 2022.gada novembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 259,3 tūkst. nakšu, kas ir par 6,6% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada novembri.

Eiropā palielinoties pieprasījumam pēc atjaunojamo energoresursu saražotas elektroenerģijas, salīdzinājumā ar 2022.gadu pērn par 36% pieaudzis akciju sabiedrības (AS) “Augstsprieguma tīkls” izsniegto “zaļās” enerģijas izcelsmes apliecinājumu apjoms. Kopumā 2023.gadā AS “Augstsprieguma tīkls” izsniedzis apliecinājumus par 5,3 milj. megavatstundu (MWh) elektroenerģijas jeb par 88% no Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoma.

2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023.gada novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,9%. Preču importa vērtība šogad novembrī griezumā bija par 14,3% mazāka kā pirms gada. Tirdzniecības deficīts novembrī sastādīja 9,4%. Eksporta vērtības samazinājums gada griezumā daļēji ir saistāms ar eksporta cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo četru mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Lai arī 41% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) šogad paredz, ka tiem būs jāpielāgojas inflācijai, paaugstinātām izmaksām, kā arī enerģijas un degvielas cenu kāpumam, vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% uzskata, ka uzmanība šajā gadā būs jāpievērš darbavietu saglabāšanai, liecina akciju sabiedrības (AS) “Luminor bank” uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Aizvadītajā gadā jauno uzņēmumu skaits audzis 21 pašvaldībā, liecina Lursoft pētījuma dati. Visstraujākais pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn reģistrēts Jelgavas novadā, kur jauno uzņēmumu bijis par 53 vairāk nekā 2022.gadā.

2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu par 50% pieaugusi uzņēmēju vēlme apvienoties. Kopumā saņemts 21 apvienošanās ziņojums un izvērtētas 24 apvienošanās, tajā skaitā trīs, kas paziņotas 2022.gadā. Visos gadījumos ir pieņemts lēmumu atļaut apvienošanos. Pieņemto lēmumu skaits salīdzinājumā ar 2022.gadu ir pieaudzis par 70%, informē Konkurences padome (KP).

Uzņēmēju noskaņojums 2023.gada decembrī bija pozitīvs mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Būvniecībā un apstrādes rūpniecībā pēc īslaicīgas uzlabošanās novembrī tas atkal pasliktinājās, un jau ilgstoši ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mazumtirdzniecības nozare Eiropā katru gadu veikalu zādzību dēļ zaudē ieņēmumus, kas mērāmi 1,44% no kopējā apgrozījuma jeb aptuveni 35 mljrd. eiro. Turklāt papildu 0,61% no nozares gada apgrozījuma "apēd" drošības izmaksas. Veikalu zādzību problēma tiek atspoguļota pētījumā "Retail Security in Europe: Going beyond Shrinkage", norādot, ka problēmas apmērs ir kļuvis vēl aktuālāks augstas inflācijas apstākļos. Zādzību dēļ arī Latvijā tiek diskutēts par pašapkalpošanās kasu drošību un noturību pret zādzībām. Tā kā pieredzējušie garnadži atklāj arvien jaunas taktikas, kā apkrāpt, ierastie drošības pasākumi vairs nav pietiekami, un tirgotāji kā risinājumu izmanto arī mākslīgā intelekta (MI) rīkus, norāda sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “Strong Point” klientu servisa vadītājs Uģis Začs.

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkojam piecus nozīmīgākos!