Dažbrīd, lai atrisinātu kādu situāciju, nepieciešams pamainīt skatpunktu. To ir vērtīgi darīt gan žurnāla veidošanā, gan uzņēmumu vadībā, gan jebkurā citā jomā. Tieši tāpēc piedāvājam uz pašreizējiem procesiem sabiedrībā un ekonomikā paraudzīties citādi – no antropoloģijas puses. Uz sarunu aicinājām sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, lai palūkotos, kā dažādas krīzes un grūtības ietekmē cilvēkus un ko pārmaiņu laikos svarīgi ņemt vērā vadītājiem.

Nesenās vēlēšanas, pieļauju, antropologiem bija interesantu novērojumu laiks. Tik daudz bija dažādu diskusiju, pretenziju, bet beigu beigās palikām pie esošajām vērtībām. Kādi secinājumi vēlēšanu laikā jums radās par sabiedrību?

Patiešām, pirms vēlēšanām, ņemot vērā sociālajos medijos notiekošo, varēja rasties iespaids, ka sabiedrību ļoti neapmierina “Jaunā vienotība”, Krišjānis Kariņš un viņa rīcība. Taču jau iepriekš bija redzams, ka, raugoties uz sabiedrību kopumā, nevis tikai “Twitter” publiku vai atsevišķiem skaļiem runātājiem, iepriekšējās valdības novērtējums sabiedrībā krīzes laikā nebija tik slikts, kā varētu gaidīt. Acīmredzot Kariņa mierīgā, mazliet pat flegmatiskā uzvedība ir atstājusi labu iespaidu. Varu viņu mazliet salīdzināt ar Valdi Dombrovski, kurš arī bija līdzīga tipa cilvēks. Spēja atrast kompromisus, nevis iziet uz nelokāmiem principiem reizēm ir ļoti svarīga.