Par darbaspēka problēmām tiek runāts daudz un plaši – gan par darbinieku trūkumu un labbūtības jautājumiem, gan par transformāciju darba tirgū vispār. Tāpēc par svarīgākajiem izaicinājumiem personāla vadībā uz sarunu aicinājām Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāju Evu Selgu.  

Aizvien biežāk dzirdam, ka darba attiecības tiek pārtrauktas, jo darba devējs un darbinieks nesaprotas. Vai pie tā vainojamas paaudžu atšķirības?

Paaudžu atšķirības ir viena no teorijām, ko ņemam vērā, domājot par labāku sadarbību uzņēmumā. Ir personāla vadītāji, kas izmanto paaudžu teoriju, savukārt citi – socioniku, eneagrammu un dažādas citas teorijas. Bet jāņem vērā, ka uz uzņēmumu – darbavietu – mēs nākam strādāt. Līdz ar to “spēles noteikumi” darbā atšķiras no tiem, kas ir ģimenē vai pavadot laiku kopā ar draugiem. Protams, ir svarīgi, lai cilvēks nonāk uzņēmumā, kur uzņēmuma vērtības atbilst viņa vērtībām, kur viņš jūtas labi gan fiziski, gan emocionāli, kur personāla politika ir izstrādāta tā, lai katrs darbinieks justos aprūpēts un iesaistīts, kur uzņēmums domā par darbiniekiem. Bet ļoti daudz ir atkarīgs arī no paša cilvēka.

Nevar prasīt, lai pret mums izturas draudzīgi, ja paši esam nīgri, vērpjam intrigas, nodarbojamies ar mobingu un visādi citādi uzvedamies nejauki. Nereti gadās, ka šādi cilvēki saka, ka jūtas slikti, jo pret viņu it kā izturas slikti, bet viņš neredz, kā pats uzvedas kolektīvā. Tās ir ļoti nopietnas lietas, par ko mēs šobrīd runājam, – tieši sadarbība starp kolēģiem, starp vadītāju un darbinieku, lai mēs veidotu šo veselīgo darba vidi, veselīgo uzņēmumu. Tās ir attiecības, kas balstās uz uzticēšanos un cieņu vienam pret otru visdažādākajos līmeņos.