Klimata pārmaiņu esamību neviens vairs nenoliedz, un to negatīvā ietekme tiek izjusta arvien spēcīgāk, tādēļ valstis aktīvi darbojas, lai šīs sekas mazinātu. Šobrīd notiek ne mazums aktivitāšu gan valstu, gan Eiropas Savienības, gan starptautiskā mērogā, arī Latvija turpina virzību uz jauna likuma pieņemšanu klimata politikas jomā.

Brīžos, kad kādā reģionā notiek militārs konflikts, tam faktiski vienmēr ir noteikti blakusefekti, tostarp nelabvēlīgi tiek ietekmētas pārtikas cenas. Krievijas iebrukums Ukrainā nebūt nav vienīgais cēlonis speciālistu prognozētajam pārtikas cenu kāpumam.

Jau vairākus mēnešus autobraucēji Latvijā ir spiesti par degvielu maksāt burtiski ar katru brīdi vairāk. Tādējādi loģisks ir jautājums – kā šī situācija eskalēsies turpmākajās dienās, nedēļās, mēnešos? Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, tādējādi izraisot lielāko militāro konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, eksperti un uzņēmēji atzīst, ka precīzas prognozes pat par tuvāko nākotni ir grūti paust, vienlaikus vēstījums ir skaidrs – degvielas cenas vēl augs.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu paketi, un to mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienības klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu politika būtu gatava līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tā ir pakete, kam ir piešķirts savs nosaukums – Zaļais kurss. Tas nozīmē dažādus pārkārtojumus un arī investīcijas faktiski katras valsts tautsaimniecībā. Cik lielā mērā Latvijas ekonomika un mūsu uzņēmēji tam ir gatavi?

No šā gada 1. februāra Latvijā sāka darboties sistēma, par kuru iepriekšējos gados runāts tika daudz, bet mūždien atradās kāds šķērslis, lai to ieviestu, – depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Kā jauno sistēmu vērtē paši uzņēmēji, un kāds praktiskais labums no tās tiek gaidīts?

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā. Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

Lai gan veiksmīgākie zīmoli digitalizējās jau pirms pandēmijas, kopumā attālinātais darbs un pulcēšanās ierobežojumi sekmēja šo tendenci. Aizvien vairāk uzņēmumu, tostarp mazie un vidējie apzinās, cik liela nozīme ir zīmola attīstībai, domājot ne tikai par grafisko dizainu, bet arī par mārketingu, komunikāciju sociālajos medijos u.tml. Arī analizējot tendences pasaulē un Latvijā, vērojama pandēmijas ietekme – zīmoli tiecas izmantot dabas, sirreālisma un nereti arī dumpinieciskus elementus, lai uzrunātu patērētāju.

Daudziem lielu pārsteigumu izraisīja no Rīgas domes gaiteņiem atskanējusī ziņa, ka varētu tikt apsvērta doma sastrēgumu laikā galvaspilsētas centrā ieviest iebraukšanas maksu. Tas uzreiz radīja daudz dažādu jautājumu: kāpēc tas vajadzīgs, kādu labumu tas dotu, vai to vispār iespējams izdarīt un tamlīdzīgi.

Ieilgusī cīņa ar Covid-19 pandēmiju piespiedusi veikt korekcijas nevienā vien dzīves jomā, tostarp ikdienas darbu organizēšanā uzņēmumos un institūcijās. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darba devējam šobrīd ir jāpārliecinās par faktu, ka darbinieki ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, pieprasot uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Kas ir būtiskākās darba devēju kļūdas, pildot noteiktās prasības un veicot personas un veselības datu apstrādi, un kā no tām izvairīties, skaidro advokātu biroja “TGS Baltic” jurists, datu aizsardzības speciālists Jānis Kāršenieks.

Centienos sasniegt Eiropas un Latvijas klimatneitralitātes mērķus, pagājušā gada nogalē plaši izskanēja ziņa, ka iedzīvotājiem būs pieejams valsts atbalsts gan jaunu, gan lietotu elektroauto iegādei. Nesaistīti izskanēja arī ziņa, ka Rīgas dome kā vienu no iespējamiem emisiju ierobežošanas pasākumiem apsver privāto auto iebraukšanas maksu Rīgas centrā. Uz šī fona, iespējams, varētu pieaugt cilvēku interese par elektroauto iegādi. Pēdējos gados radīta arī pievilcīga infrastruktūra – Rīgā un tās apkārtnē jau šobrīd darbojas aptuveni 50 elektroauto uzlādes stacijas (visā Latvijā vairāk nekā 150), un arī atsevišķi degvielas mazumtirgotāji ir paziņojuši par mērķi uzstādīt savās degvielas uzpildes stacijās elektroauto uzlādes vietas. Taču ir vērts tuvāk apskatīt procedūru, kas izstrādāta atbalsta piešķiršanai elektroauto iegādei.

Straujais energoresursu cenu kāpums, ko gan Latvija, gan arī pārējā Eiropa piedzīvo šoziem jeb apkures sezonā, ne tikai valdībai un pašvaldībām, bet arī dažādiem ekspertiem liek domāt, kāds būtu iespējami labākais “spilvens”, kas ļautu vieglāk pārdzīvot šobrīd notiekošo. Aptaujātie eksperti norāda uz diviem galvenajiem iespējamajiem risinājumiem – pievienotās vērtības nodokļa likmes un arī izdevumu par energoresursiem samazināšana.

Šoziem Eiropa piedzīvo ļoti strauju elektroenerģijas un gāzes cenu kāpumu. Decembra sākumā pieredzētais stundas elektroenerģijas cenas maksimums virs 1000 eiro par megavatstundu jeb vairāk nekā viens eiro par kilovatstundu liek nopietni aizdomāties, vai neesam ļoti tuvu brīdim, kad elektroenerģija reģionā nebūs pieejama pietiekamā daudzumā ne par kādu cenu.

Katra gada sākumā cilvēkiem allaž ir vēlme mēģināt ielūkoties un saprast, kas gaidāms tuvākajā nākotnē. Tas attiecināms uz dažādām jomām – darbu, privāto dzīvi un arī ekonomiku. Kādu tad tautsaimniecības attīstību Latvijā redz mūsu ekonomisti 2022. gadā?

Uzņēmumu digitālā transformācija mūsdienās var būt efektīva tikai tad, ja uzņēmēja rīcībā ir resursi un kvalitatīvi rīki organizācijas datu pārraudzīšanai. Kā digitalizācija var palīdzēt vairot organizācijas potenciālu, un cik aktīvi ir Latvijas uzņēmēji, ikdienā sekojot līdzi biznesa datiem?

Līdz ar patērētāju pieprasījumu, Eiropas Savienības (ES) uzstādījumiem, kā arī augošo konkurenci par resursiem arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt savus iekšējos procesus un meklē iespējas, kā samazināt savu ietekmi uz vidi. Tiek mainīts kopējais skatījums uz ilgtspēju, tāpēc nepieciešams kāds, kas vada šīs pārmaiņas uzņēmumā un veic stratēģiskus lēmumus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tāpēc rodas jautājums – vai uzņēmumam nepieciešams ilgtspējas vadītājs?