Centienos sasniegt Eiropas un Latvijas klimatneitralitātes mērķus, pagājušā gada nogalē plaši izskanēja ziņa, ka iedzīvotājiem būs pieejams valsts atbalsts gan jaunu, gan lietotu elektroauto iegādei. Nesaistīti izskanēja arī ziņa, ka Rīgas dome kā vienu no iespējamiem emisiju ierobežošanas pasākumiem apsver privāto auto iebraukšanas maksu Rīgas centrā. Uz šī fona, iespējams, varētu pieaugt cilvēku interese par elektroauto iegādi. Pēdējos gados radīta arī pievilcīga infrastruktūra – Rīgā un tās apkārtnē jau šobrīd darbojas aptuveni 50 elektroauto uzlādes stacijas (visā Latvijā vairāk nekā 150), un arī atsevišķi degvielas mazumtirgotāji ir paziņojuši par mērķi uzstādīt savās degvielas uzpildes stacijās elektroauto uzlādes vietas. Taču ir vērts tuvāk apskatīt procedūru, kas izstrādāta atbalsta piešķiršanai elektroauto iegādei.

Straujais energoresursu cenu kāpums, ko gan Latvija, gan arī pārējā Eiropa piedzīvo šoziem jeb apkures sezonā, ne tikai valdībai un pašvaldībām, bet arī dažādiem ekspertiem liek domāt, kāds būtu iespējami labākais “spilvens”, kas ļautu vieglāk pārdzīvot šobrīd notiekošo. Aptaujātie eksperti norāda uz diviem galvenajiem iespējamajiem risinājumiem – pievienotās vērtības nodokļa likmes un arī izdevumu par energoresursiem samazināšana.

Šoziem Eiropa piedzīvo ļoti strauju elektroenerģijas un gāzes cenu kāpumu. Decembra sākumā pieredzētais stundas elektroenerģijas cenas maksimums virs 1000 eiro par megavatstundu jeb vairāk nekā viens eiro par kilovatstundu liek nopietni aizdomāties, vai neesam ļoti tuvu brīdim, kad elektroenerģija reģionā nebūs pieejama pietiekamā daudzumā ne par kādu cenu.

Katra gada sākumā cilvēkiem allaž ir vēlme mēģināt ielūkoties un saprast, kas gaidāms tuvākajā nākotnē. Tas attiecināms uz dažādām jomām – darbu, privāto dzīvi un arī ekonomiku. Kādu tad tautsaimniecības attīstību Latvijā redz mūsu ekonomisti 2022. gadā?

Uzņēmumu digitālā transformācija mūsdienās var būt efektīva tikai tad, ja uzņēmēja rīcībā ir resursi un kvalitatīvi rīki organizācijas datu pārraudzīšanai. Kā digitalizācija var palīdzēt vairot organizācijas potenciālu, un cik aktīvi ir Latvijas uzņēmēji, ikdienā sekojot līdzi biznesa datiem?

Līdz ar patērētāju pieprasījumu, Eiropas Savienības (ES) uzstādījumiem, kā arī augošo konkurenci par resursiem arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt savus iekšējos procesus un meklē iespējas, kā samazināt savu ietekmi uz vidi. Tiek mainīts kopējais skatījums uz ilgtspēju, tāpēc nepieciešams kāds, kas vada šīs pārmaiņas uzņēmumā un veic stratēģiskus lēmumus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tāpēc rodas jautājums – vai uzņēmumam nepieciešams ilgtspējas vadītājs?

Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir veicinājusi elektroniskās naudas popularitāti, attiecīgi liekot samazināties skaidras naudas izmantojumam. Centrālās bankas, atbildot uz izmaiņām sabiedrības paradumos un pieprasījumā, ir paātrinājušas e-valūtu izstrādi. Tikmēr uz priekšu virzās arī kriptovalūtas, piemēram, bitkoins.

Gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, sagaidot nākamo – 2022. – gadu, jārēķinās, ka izdevumi par atkritumu izvešanu pieaugs, jo valsts līmenī ir lemts par būtisku dabas resursu nodokļa palielinājumu.

Banku kapitāls turpina pieaugt un sasniedz lielāko vērtību kopš 2018. gada. Tajā pašā laikā banku skaits Latvijā pēdējos gados ir samazinājies. Šobrīd Latvijā darbojas 13 bankas, tomēr nākotnē to skaits samazināsies, jo daļa banku apvienosies vai reorganizēsies. Tas ir likumsakarīgi, jo iekšējais tirgus ir mazs un pārdalīts. Līdzīga tendence ir Eiropas Savienībā, kur banku skaits pēc 2018. gada sarucis no 6088 līdz 6008, liecina Eiropas Banku federācijas pētījuma dati.

Energoresursu jeb, konkrēti, dabasgāzes cenas pasaulē šogad sasniegušas vēsturiski augstāko līmeni, ietekmējot gan elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksas, gan arī dažādu uzņēmumu un pat veselu nozaru darbību. Kādi ir cēloņi šādai dārdzībai, un ar kādām sekām šajā kontekstā nākotnē jārēķinās?

Diskusijas par ilgtspējas aktivitātēm un to ieviešanu uzņēmuma darbībā ir sasniegušas vairākus Latvijas uzņēmumus, kas ar šiem jautājumiem saskaras globālajā tirgū. Redzams, lai panāktu patiesus rezultātus, samazinot atstāto oglekļa dioksīda pēdu pasaulē, nepieciešama iesaiste vairākos līmeņos, vairojot gan uzņēmumu, gan pašvaldību, gan individuālos centienus. Ilgtspējas atslēga - uzņēmumu pakalpojumu un produktu uzlabošana, pielāgošanās mainīgajām tirgus prasībām, sadarbība teritorijas attīstīšanas jautājumos, informē SIA "Helve" pārstāvji.

Izejmateriālu trūkums un izmaksu kāpums arvien vairāk kavē Latvijas rūpniecības attīstību, un ražošanas fizisko apjomu pieaugumu pēdējos mēnešos ir aizstājis straujš cenu kāpums. Ražotāju cenu gada inflācija Latvijā jau pārsniedz 2008. gada augstāko līmeni. Kopš aprīļa ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 0,5%.

Katru gadu faktiski jauna intriga ir nākamā gada valsts budžeta izstrāde, nosakot prioritātes, lemjot par nodokļiem, finansējuma sadali un tamlīdzīgi. Vienkārši sakot, kļūst skaidrs, kā turpmākos 12 mēnešus tiks sadalīta nodokļu maksātāju nauda. Šis gads nav izņēmums.

Nākotnē gan Latvijā, gan citviet pasaulē pieaugs elektroenerģijas kā zaļa energoresursa loma, turklāt bez plašas elektrifikācijas nebūs iespējams īstenot Eiropas zaļo kursu. Populārāka kļūs elektrības ražošana pašpatēriņam jeb mikroģenerācija. Šie jauninājumi rada divus būtiskus jautājumus – kādai jābūt nākotnes elektroapgādes sistēmai un kā nodrošināt, ka visi tās lietotāji arī turpmāk maksā iespējami sabalansētu tarifu atkarībā no katra faktiski radītajām izmaksām?

Kā vēsta ātrie un diemžēl arī ļoti īsie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, ko šodien publicēja Centrālā statistikas pārvalde, 3. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 4,8%. Savukārt attiecībā pret iepriekšējo ceturksni pieaugums bija vājš, tikai 0,3%. Rezultāts ir sliktāks par gaidīto.