Nav noslēpums, ka līdztekus tehnoloģiju attīstībai arvien vairāk pieaug uzņēmēju interese par jaunām inovācijām, risinājumiem un rīkiem, kurus varētu integrēt uzņēmuma ikdienas darbā, lai to padarītu efektīvāku un kvalitatīvāku. Šomēnes jautājām uzņēmējiem par investīcijām jaunajās tehnoloģijās un to lomu uzņēmējdarbības ceļā uz ilgtspēju.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Grant Thornton Baltic” aicina pārskatīt nekustamo īpašumu atsavināšanas valsts un pašvaldību interesēs regulējumu, atsakoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas šiem darījumiem.

Viens no Eiropas Savienības (ES) pamatmērķiem ir tās dalībvalstu apņemšanās ar kopīgu rīcību nodrošināt savu ekonomisko un sociālo attīstību, likvidējot šķēršļus, kas sadala Eiropu. Kā viens no līdzekļiem šī mērķa sasniegšanai ir ES iekšējā tirgus izveidošana, kas sevī ietver brīvu pakalpojumu un kapitāla apriti ES bez iekšējām robežām.

Tehnoloģiju attīstības un pandēmijas radīto pārmaiņu ietekmē būtiski mainījies tas, kā raugāmies uz darbu kopumā, darba vietu un veidu, kā strādāt. Attālinātais darbs bija kļuvis par normu un daudzi izteica prognozes, ka darbs no mājām kļūs par paliekošu fenomenu. Bet kā tad notika? Un kāpēc strādāt birojā ir labi?

Gada sākums nesis daudz pārmaiņu – ne tikai izmaiņas nodokļu sistēmā, bet arī likumos. Janvārī aptaujājām dažādu nozaru uzņēmumus par viņu prognozēm, izaicinājumiem un nākotnes plāniem.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta (MK) grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā. Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas. Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "VIDI Woods" apkopotajiem datiem, 2023.gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Decembrī dodamies ciemos pie sociālajiem uzņēmumiem, kuri savu laiku un darbu velta sabiedrības mazāk aizsargātajiem cilvēkiem. Labklājības ministrijas statistikas dati liecina, ka Latvijā aktīvi darbojas 198 sociālie uzņēmumi. Tie aptver dažādas darbības jomas, tomēr visiem ir viens kopīgs mērķis – strādāt ne tikai savā, bet arī sabiedrības labā. Par to, kā klājas šīs jomas pārstāvjiem, lai stāsta paši uzņēmēji.

Ziemassvētkos labprāt pasniedzam un saņemam dāvanas. Visbiežāk no tīras sirds apdāvinām tuviniekus un draugus, tomēr dāvanas kā uzmanības apliecinājums Ziemassvētku laikā tiek sūtītas arī sadarbības partneriem. Ir vispārzināms, ka par mantisku vērtību nodošanu valsts amatpersonām koruptīvos nolūkos ir paredzēta atbildība. Taču ne visi zina, ka līdzīgā veidā Krimināllikumā (KL) ir paredzēta atbildība par neatļauta labuma pieņemšanu un nodošanu arī privātu uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem. Ko ņemt vērā, lai vienkārša Ziemassvētku veltes nodošana sadarbības partnerim neizvērstos par likuma pārkāpumu, skaidro zvērinātu advokātu biroja "TGS Baltic" vecākā juriste Arina Stivriņa un vecākais jurists Artis Kļaviņš.

Valdība 2023.gada nogalē ir lēmusi būtiski atvieglot hipotekāro kredītņēmēju iespējas pāriet no vienas bankas uz citu. Ja Saeima atbalstīs valdības piedāvājumu, tā būs laba ziņa kredītņēmējiem, – nomainīt banku kļūs vienkāršāk un krietni lētāk, bankas vairāk konkurēs, piedāvās arvien labākus nosacījumus gan jauniem klientiem, gan, protams, arī esošajiem klientiem. Šis valdības lēmums, kas tapa sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, turpinot jau pirms 6 gadiem industrijas sāktos pasākumus pārkreditēšanas atvieglošanai, kur pirmais solis ietvēra dažādu administratīvo pasākumu mazināšanu.

Papīrs ir viens no senākajiem informācijas nesējiem pasaulē. Līdzās elektroniskajiem konkurentiem tas savas funkcijas pilda arī mūsdienās. Lai gan jau pārdesmit gadus papīra formāta preses izdevumi tiek dēvēti par izmirstošu poligrāfijas jomu, tie joprojām tiek ražoti, pirkti un lasīti.

Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Regula 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (Jaunais kriptoaktīvu regulējums) ieviesta, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem. Regula uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas.

No samērā garlaicīga un droša ieguldījumu veida obligācijas atkal nokļuvušas investoru uzmanības centrā gan pasaulē, gan Baltijā, jo ir nozīmīgi palielinājies to ienesīgums, norāda "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

Iepriekš maksājumi ar bez skaidru naudu vai fiziskām norēķina kartēm nebija iedomājami, savukārt mūsdienās kartes arvien vairāk tiek aizvietotas ar viedierīcēm, kas papildinātas ar banku lietotnēm un digitālajiem naudas makiem, taču skaidra nauda, vismaz minimālos apmēros, ir nepieciešama joprojām, norāda "Tietoevry Banking" stratēģiskās attīstības vadītājs Deniss Fiļipovs.

Vārdu “amatnieks” bieži vien dzirdam dažādu svētku kontekstā, jo tieši tad tiek rīkoti dažādi lielāki un mazāki gadatirgi, kur iespējams iegādāties vietējo amatnieku darinātos produktus – sākot no dažādām smukumlietiņām, kurām, iespējams, nav praktiska pielietojuma, līdz pārtikas precēm. Mūsu valsts svētku mēnesī pētām, kas mūsdienās ir amatniecība, vai un kā tā varētu attīstīties nākotnē.

Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts Ministru kabinetam, kas paredzēja no 2024.gada visiem iedzīvotājiem obligātu ikgadēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, oktobra sākumā tika veiksmīgi atsaukts. Taču tas izgaismoja virkni neskaidrību, kas pastāv attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem starp privātpersonām. Jau šobrīd visiem iedzīvotājiem ir jādeklarē savi ienākumi, tostarp arī neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro gadā.