Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Regula 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (Jaunais kriptoaktīvu regulējums) ieviesta, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem. Regula uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas.

No samērā garlaicīga un droša ieguldījumu veida obligācijas atkal nokļuvušas investoru uzmanības centrā gan pasaulē, gan Baltijā, jo ir nozīmīgi palielinājies to ienesīgums, norāda "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

Iepriekš maksājumi ar bez skaidru naudu vai fiziskām norēķina kartēm nebija iedomājami, savukārt mūsdienās kartes arvien vairāk tiek aizvietotas ar viedierīcēm, kas papildinātas ar banku lietotnēm un digitālajiem naudas makiem, taču skaidra nauda, vismaz minimālos apmēros, ir nepieciešama joprojām, norāda "Tietoevry Banking" stratēģiskās attīstības vadītājs Deniss Fiļipovs.

Vārdu “amatnieks” bieži vien dzirdam dažādu svētku kontekstā, jo tieši tad tiek rīkoti dažādi lielāki un mazāki gadatirgi, kur iespējams iegādāties vietējo amatnieku darinātos produktus – sākot no dažādām smukumlietiņām, kurām, iespējams, nav praktiska pielietojuma, līdz pārtikas precēm. Mūsu valsts svētku mēnesī pētām, kas mūsdienās ir amatniecība, vai un kā tā varētu attīstīties nākotnē.

Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts Ministru kabinetam, kas paredzēja no 2024.gada visiem iedzīvotājiem obligātu ikgadēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, oktobra sākumā tika veiksmīgi atsaukts. Taču tas izgaismoja virkni neskaidrību, kas pastāv attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem starp privātpersonām. Jau šobrīd visiem iedzīvotājiem ir jādeklarē savi ienākumi, tostarp arī neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro gadā.

Nodarbināt cilvēkus ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem ir liels izaicinājums, jo potenciālajiem darba devējiem bieži nepieciešamas pietiekami specifiskas zināšanas, kā organizēt darba vidi un veidot komunikāciju ar cilvēku, kurš ir neverbāls un/vai ar zemu kognitīvās attīstības līmeni. Vienlaikus cilvēku ar ļoti smagu invaliditāti nodarbinātībai ir tikpat liela nozīme kā ikviena cita cilvēka.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes. Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Korporatīvā pārvaldība un biržas kotēšana ir cieši saistīti koncepti, jo kotēšanas prasības un noteikumi, kuriem jāatbilst, bieži ietver daudzus korporatīvās pārvaldības standartus un labas prakses principus.

Uzskaite ir tikpat sena kā pasaule. Tās sākums meklējams cilvēka vajadzībā reģistrēt un pārvaldīt īpašumu un resursus, kas saistīti ar ikdienas dzīvi. No primitīviem alu zīmējumiem grāmatvedība ir attīstījusies līdz mākslīgā intelekta izmantošanai. Mūsdienu grāmatvedis uzņēmumā nav datu ievadītājs vai atskaišu veidotājs, bet uzņēmuma konsultants un palīgs biznesa vadībā un lēmumu pieņemšanā.

Nu jau vairāk nekā mēnesis pagājis, kopš “Izdevniecības iŽurnāli” mājvietā – Spīķeru kvartālā – norisinājās otrais “Grāmatvežu čempionāts”. Tas ļāva Latvijas grāmatvedības un finanšu ekspertiem ne tikai savstarpēji sacensties un pierādīt profesionālās prasmes, bet arī izkrāsot savu ikdienu košākos toņos. Lai uzzinātu, kas ir grāmatvežu lielākie izaicinājumi ikdienā, jautājām čempionāta godalgotajiem dalībniekiem.

Kā norāda viens no pasaulē lielākajiem finanšu konsultāciju tīkla uzņēmumiem SIA “Grant Thornton Baltic”, nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju.

Ja kādai lietai vai procesam parādās vērtība, uzrodas arī tie, kas pēc šīs vērtības negausīgi tīko, uzsver Mārtiņš Kaļķis. Tā notiek arī ar digitālajiem resursiem un faktiski visu, kas pieslēgts tīklam. Tehnoloģijas mums ļauj dzīvot ērtāk un efektīvāk, savukārt kiberdrošības mērķis ir saglabāt šo ērtību spēju uzticami darboties. Tas nozīmē sargāt digitālos resursus pret hakeru, spameru, izspiedēju un citu darboņu uzbrukumiem.

Lai veiksmīgi pārdotu savas preces platformā “Amazon”, jābūt labi sagatavotam. Jebkura kļūda var maksāt dārgi, zaudējot gan laiku, gan naudu. Visbiežāk novērojams, ka pārdevēji nekonsultējas par nodokļiem un finansēm, ignorē konkurenci, neiegulda naudu kvalitatīvu attēlu un aprakstu izveidē un neieplāno budžetu reklāmām, Artūrs Forsts, reklāmas aģentūras “MIXD” vadītājs ir apkopojis e- komercijas biznesā biežāk pieļautās kļūdas.

No ilgi valdījušās pārliecības, ka biznesa vienīgais mērķis ir pelnīt, bet ilgtspēja ir vien modīgs vārds, esam situācijā, kur nākotne pieder tiem uzņēmumiem, kas spēj pelnīt atbildīgi jau šodien. Turklāt vienlaikus būt efektīviem un konkurētspējīgiem. Un, lai tie nebūtu vien skaisti vārdi uz papīra, uzņēmējiem ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā.

“ABSL Latvia” izpilddirektore Monta Ieleja stāsta, ka inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti. Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.