Aizvien biežāk tiek runāts par digitalizāciju, uz ko tiecas pilnīgi visi uzņēmumi, līdz ar to varam pat apgalvot, ka šobrīd “peldam” tehnoloģijās. Taču kādas ir digitālās transformācijas metodes un ko nozīmē divu ātrumu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā? Par šīm un citām aktuālajām digitalizācijas tēmām plašāk informē Aldis Greitāns “Riga Business School” MBA programmu direktors.

Digitālā transformācija ir salīdzinoši neskaidrs termins, par kuru ikdienā dzirdam dažādus mītus, bet kā ir patiesībā? Kā kļūt par mūsdienīgu uzņēmumu un digitāli transformēties? Vai pietiek ar to, ka uzņēmums izveido “Facebook” un “Instagram” kontu?

Saprast digitalizācijas termina skaidrojumu

“Digitalizācija nozīmē to, ka uzņēmums pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Uzņēmuma galvenais mērķis ir ieviest digitalizāciju tā, lai tas var komfortabli orientēties tehnoloģijās, nepalaižot kaut ko garām, jo tā ir vienīgā iespēja kļūt konkurētspējīgam,” skaidro “Riga Business School” MBA programmu direktors Aldis Greitāns.

Pēc definīcijas digitālā transformācija ir uzņēmuma transformācija, kuras rezultātā uzņēmums var strādāt ar jaunām tehnoloģijām un lietot tās ikdienas darbā. Tas nozīmē – uzņēmumā tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, kas pārveido un automatizē kādu konkrētu funkciju. Ar šo jēdzienu var saprast jebkuru tehnoloģiju jaunieviešanu uzņēmumā.

Pastāv vairākas metodes digitālās transformācijas ieviešanā. Kuru no visām izmantot, lai tā būtu piemērota konkrētajam uzņēmumam, un kādas nianses ņemt vērā?

Liela atšķirība ir starp to, vai uzņēmums digitalizē procesus, automatizējot jau esošos un pārceļot tos digitālā vidē, vai veido jaunus digitālus modeļus atkarībā no mērķa.

Digitālās transformācijas ieviešanas metodes

Kurš ir piemērotākais ceļš jauna digitāla modeļa veidošanai? Uz uzņēmumu var skatīties kā uz procesu kopojumu un pārcelt kādu jau pašreizējo procesu digitālā vidē, digitalizējot to. Smagāks un sarežģītāks process realizēšanai ir jauna digitāla modeļa veidošana, jo tas no uzņēmuma prasa vairāk resursu un lielāku menedžmenta piepūli, skaidro A. Greitāns.

Kam uzticēt digitālo transformāciju uzņēmumā?

“Uzņēmuma digitalizācija ir visa uzņēmuma uzdevums. Tā atrodas ne tikai informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu rokās,” uzsver A. Greitāns.

Viens no variantiem – to uzticēt uzņēmuma IT departamentam/konkrētai struktūrai, kas jau ir izveidota. Otrs – pieaicināt ārējos spēkus jeb ārpakalpojumu, piemēram, IT uzņēmumu, kas nodarbosies ar digitālo transformāciju un pēc vadības vēlmēm un rīkojumiem pielāgos konkrēto tehnoloģiju.

Trešais variants – digitālo transformāciju veikt pašu spēkiem uzņēmumā, bet decentralizēti, proti, transformācija kļūst par atsevišķu struktūrvienību uzdevumu, kas noris pēc vienotiem standartiem, kā arī ievērojot koordināciju un savstarpēji mijiedarbojoties. Šādam procesam ir savas priekšrocības un trūkumi, piebilst A. Greitāns.

Decentralizēt nozīmē sadalīt darbiniekus grupās, sadalīt varu, pienākumus un noteikt mērķi, kas jāizpilda konkrētā termiņā un par ko pēc tam veido atskaiti.

Pirmajos divos gadījumos ir skaidrs, ka ar to nodarbojas cilvēki, kas ir IT speciālisti – savas jomas profesionāļi. Trešajā – IT speciālisti tiek decentralizēti pa visu uzņēmumu vai arī tiek būtiski uzlabotas visu uzņēmuma darbinieku IT prasmes. Bez šaubām, tas prasa laiku, līdzekļus un citus resursus, piemēram, mācībspēku. Taču ieguvumi ilgtermiņā ir tā vērti.

Nepieciešamas skaidras norādes un vadības sapratne par vēlamo rezultātu. Vadībai jāprot izvirzīt mērķi un izskaidrot darba uzdevumus tā sasniegšanai, piešķirt resursus darbiniekiem.

Iespējamās problēmas

“Uzņēmuma iekšējiem IT speciālistiem ir šaurāks kompetenču lauks, jo viņi ir specializējušies un pieraduši pie konkrēta uzdevuma vai uzdevumu veikšanas. Savukārt, ja IT speciālisti tiek pieaicināti no malas, viņiem nav tik lielas sapratnes par uzņēmuma iekšējo procesu norisi un tā darbības specifiku – ir tikai skats no malas,” skaidro A. Greitāns.

Visvairāk resursu (naudas līdzekļu un laika) prasa pašreizējo darbinieku apmācība, jo zināšanas jāspēj “izvietot” visā uzņēmumā līdzvērtīgi. Otrs būtisks risks ir koordinācijas zaudēšana uzņēmumā no tehnoloģiskā viedokļa. Darbinieku vidū var rasties stipra pretestība, jo viņi var nevēlēties pieņemt izmaiņas un jauno tehnoloģiju, sadarboties ar pieaicinātajiem IT speciālistiem vai, piemēram, apgūt jaunas prasmes.

Jebkuras izmaiņas uzņēmumā izraisa dažādas reakcijas darbiniekos. Iemesli tam var būt atšķirīgi, jo ikvienam cilvēkam ir sava pieredze, intereses utt. Protams, svarīgs elements ir motivēšana, jo lielākoties darbiniekiem ikdienā ir ļoti daudz darba pienākumu un mācībām vienkārši nav laika, spēka un vēlmes. Vēl viena izplatīta problēma – netiek iedoti resursi mērķa realizēšanai, jo, iespējams, darbinieks vēlas izmaiņas, bet, piemēram, neviens viņu neapmāca (mācībspēka resursu trūkums).

“Ir jāizmanto tipiskās pārmaiņu vadības metodes. Vadībai jāparāda, ka ir ieinteresēta pārmaiņu ieviešanā un izmaiņas skars ne tikai darbiniekus, bet arī vadību. Jautājums – kuru scenāriju īstenot? Uz šo jautājumu atbildes nav,“ saka A. Greitāns.

Tālāk rakstā:

  • efektīvi paņēmieni un metodes pārmaiņu vadībai (Waterfall un Agile);
  • atšķirība starp Waterfall un Agile metodēm;
  • divu ātrumu IT uzņēmumā (Two speed IT);
  • kas vēl jāņem vērā pēc “McKinsey” apkopotajiem datiem?