Pirms 17 gadiem tika izteikts apgalvojums, ka dati ir jaunā nafta. Šis uzskats pamazām sāk mainīties, jo nafta ir pieejama ierobežotā daudzumā, tomēr datiem nav taustāma ierobežojuma. Pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai, mākslīgā intelekta ienākšanai cilvēces ikdienā un drošības risku pieaugumam, dati sabiedrības labā vairs nesniedz tikai ieguvumus, bet rada arī riskus un var nodarīt kaitējumu, ja par tiem kārtīgi nerūpējas. Kā pareizi uzkrāt, apstrādāt un uzglabāt datus? Kā parūpēties par to drošību?
Neatkarīgi no tā, ar ko uzņēmums nodarbojas, tam viennozīmīgi nāksies strādāt ar datiem. Tā var būt, piemēram, informācija par uzņēmuma organizēta pasākuma dalībniekiem, klientiem, mājaslapas apmeklētājiem vai vienkārši par to, cik daudz izdevies nopelnīt pēdējā mēneša laikā. Tā visa ir informācija, kuru uzņēmums visdrīzāk izmanto savu procesu uzlabošanai. Līdz ar to ikviens liela mēroga uzņēmums algo datu speciālistus un analītiķus, lai uzņēmējdarbība būtu pelnošāka un efektīvāka. Un šeit svarīgi atgādināt, ka tieši datos balstīti lēmumi ir tie, kas uzņēmumam spēj dot vislielāko pienesumu, tieši tāpēc katram uzņēmējam vajadzētu būt izpratnei par pieejamo datu sniegtajām iespējām.
Datu drošība
Pirmais, ko vajadzētu izprast saistībā ar uzņēmuma datiem, – kā iespējami efektīvāk pasargāt uzņēmuma datus no kibernoziedzniekiem. To nemaz nav viegli izdarīt, jo jāatceras, ka praksē pastāv dažādi kiberdraudu veidi:
- ļaunatūra – nevēlama programmatūra, kas nodara ļaunumu kā ierīcei, tā arī tajā esošajiem datiem;
- paroļu zagšana – nereti tiek zagtas vai minētas cilvēku paroles, lai piekļūtu viņu personīgajiem profiliem;
- “izpirkuma maksas programmatūra” (ransomware) – ļaunatūra, kas liedz piekļuvi datiem, līdz tiek samaksāta izpirkuma maksa;
- sociālā inženierija – psiholoģiska manipulācija, lai panāktu, ka cilvēki pieļauj kļūdas savā drošībā;
- “kripto nolaupīšana” (cryptojacking) – ļaunatūra, kas piespiež inficētajām sistēmām veikt kriptovalūtas rakšanu.
Ja apzinās potenciālos riskus, var izprast iespējamās kibernozieguma sekas, kas var būt visdažādākās, – no ierīces palēnināšanās, jo tā tiek izmantota kriptovalūtas rakšanai, līdz pat tam, ka tiek liegta piekļuve uzņēmumam vai indivīdam piederošai informācijai, kamēr tiek samaksāts ievērojams daudzums finansiālo resursu. Diemžēl šādi noziegumi pasaulē notiek katru dienu, un domāšana “es taču nevienam neinteresēju” nepaglābs nevienu no potenciālā uzbrukuma.
__________________________________________________________________________
Pamatā dati sniedz ieskatu, kas nepieciešams, lai izprastu tendences, veiktu prognozes un veicinātu inovācijas
__________________________________________________________________________
Tehnoloģijām strauji attīstoties, attapīgāki kļūst arī kibernoziedznieki, kas atrod arvien jaunus veidus, kā masveidā piekļūt gan uzņēmumu datiem, gan darbinieku ierīcēm un personīgajiem datiem. Tomēr, lai gan reizēm šķiet, ka tur neko nevar darīt un šāda veida noziegumi ir modernās pasaules ikdiena, ir soļi, kurus ikviens var spert, lai pasargātu sevi, darbiniekus un klientus. Piemēram, lai palielinātu savu datu drošību, var:
- izmantot drošu paroli – tādu, kas ietver vismaz astoņas rakstzīmes, kurās iekļauti lielie un mazie burti, cipari un simboli. Ieteicams izmantot arī paroļu pārvaldnieku, piemēram, “1password”;
- atjaunot operētājsistēmu – viens no to galvenajiem mērķiem ir pasargāt ierīci no uzbrukumiem;
- izmantot divu faktoru autentifikāciju – pat ja kāds noskaidros paroli, viņam nebūs piekļuves otrai autentifikācijas metodei;
- izmantot uzticamu bezvadu interneta piekļuves punktu – publiskos tīklus nereti izmanto ļaundari, lai piekļūtu upuru ierīcēm. Nereti šos tīklus viņi izveido paši;
- atvērt tikai zināmas un pārbaudītas saites – e-pastos un komunikācijas platformās populāra ir pikšķerēšana, tāpēc jāuzmanās, ja saites sūtītājs nav pazīstams vai no konkrētas personas e-pasts nav gaidīts;
- apmācīt darbiniekus – pat ja uzņēmuma vadītājs ir digitālās drošības profesionālis, viena neapmācīta darbinieka kļūda var ietekmēt visu uzņēmumu;
- dublēt svarīgus datus – tos būtu ieteicams dublēt, lai izvairītos no riska, ka tiem vairs nebūs iespējams piekļūt;
- dzēst nevajadzīgos datus – ja dati vairs nav nepieciešami, tos jāizdzēš. Izmantojot svešas ierīces, noteikti jāatceras izrakstīties no saviem kontiem.
Datu ievākšana un apstrāde
Pamatā dati sniedz ieskatu, kas nepieciešams, lai izprastu tendences, veiktu prognozes un veicinātu inovācijas. Uzņēmumiem dati var atklāt klientu vēlmes, optimizēt darbības un identificēt jaunas izaugsmes iespējas. Personiskā līmenī dati palīdz pielāgot tiešsaistes pieredzi – no reklāmām, kas tiek rādītas, līdz pat saņemtajiem ieteikumiem. Turklāt datiem ir izšķiroša nozīme, piemēram, tādā jomā kā veselības aprūpe, kur tie nodrošina personalizētu ārstēšanu un uzlabo pacientu rezultātus. Izmantojot datus, cilvēki var pieņemt pārdomātākus lēmumus un risināt sarežģītas problēmas.
Nereti, ņemot vērā datu nozīmi mūsdienās, uzņēmumi mēdz pieņemt, ka ir nepieciešams ievākt visus iespējamos datus, nedomājot par to, ko ar tiem iesāks vēlāk.
__________________________________________________________________________
Efektīva datu pārvaldība ir vērsta uz vērtīgu datu ievākšanu un nevērtīgu datu vākšanas samazināšanu
__________________________________________________________________________
Atšķirība starp vērtīgiem un nevērtīgiem datiem slēpjas to atbilstībā un precizitātē. Vērtīgi dati ir aktuāli un piemērojami konkrētām situācijām, sniedzot praktisku ieskatu lēmumu pieņemšanā, piemēram, klientu pirkumu vēsturē – mērķtiecīgam mārketingam. Nevērtīgi dati ir neatbilstoši, novecojuši vai pārāk apjomīgi, radot haosu un liekot izdarīt kļūdainus secinājumus. Efektīva datu pārvaldība ir vērsta uz vērtīgu datu ievākšanu un nevērtīgu datu vākšanas samazināšanu.
Lai efektīvi ievāktu un apkopotu datus, svarīgi izmantot uzticamus rīkus, kas pielāgoti uzņēmuma vajadzībām. Jāsāk ar skaidru mērķu definēšanu, lai nodrošinātu atbilstošās informācijas ievākšanu. Lai iegūtu informāciju no mērķauditorijas, var izmantot aptauju platformas, piemēram, “SurveyMonkey” vai “Google Forms”. Savukārt tādi rīki kā “Google Analytics” vai “Adobe Analytics” var palīdzēt izsekot mājaslapu un lietotņu mijiedarbībai. Ja interesē tieši sociālo tīklu dati, tad “Hootsuite” un “Buffer” piedāvā visaptverošu analīzi. Turklāt klientu attiecību vadības jeb customer relationship management (CRM) sistēmas, piemēram, “Salesforce” vai “HubSpot”, palīdz pārvaldīt un analizēt klientu datus. Šo rīku izmantošana nodrošina precīzu, organizētu un praktisku datu vākšanu, dodot uzņēmumam iespēju pieņemt pamatotus lēmumus.
Savukārt efektīva datu apstrāde ietver arī to tīrīšanu, sakārtošanu un analīzi. Lai iegūtos datus attīrītu no dublikātiem un izlabotu tajos atrodamās kļūdas, var izmantot tādu rīku kā “OpenRefine”. Sakārtot tos pēc tam ir iespējams ar datu bāžu pārvaldības sistēmām, piemēram, “MySQL”, bet analīzei var izmantot tādus rīkus kā “Excel” vai “Tableau”, lai vizualizētu tendences un modeļus. Šis process nodrošinās iegūto rezultātu precizitāti un vērtīgumu.
Datu uzglabāšana
Runājot par datiem, nedrīkst aizmirst arī par to uzglabāšanu. Pastāv vairāki uzglabāšanas veidi:
- lokālā uzglabāšana, piemēram, cietie diski, nodrošina tiešu datu pārvaldību un ātru piekļuvi tiem;
- mākoņglabātuves, kas ir ideāli piemērotas lielām datu kopām, piedāvā mērogojamību un attālinātu piekļuvi;
- hibrīda uzglabāšana apvieno abus, veidojot līdzsvaru starp datu pārvaldību un elastību.
Katrs veids kalpo konkrētiem mērķiem, nodrošinot efektīvāku datu pārvaldību.
__________________________________________________________________________
Lielākā daļa pasaulē vadošo uzņēmumu izmanto tieši hibrīda veida datu uzglabāšanu, proti, šie uzņēmumi uzticas arī mākoņpakalpojumiem
__________________________________________________________________________
Nereti gan pastāv priekšstats, ka mākoņpakalpojumi un mākoņglabātuves nav tik drošas kā lokālās ierīces. Tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa pasaulē vadošo uzņēmumu izmanto tieši hibrīda veida datu uzglabāšanu, proti, šie uzņēmumi uzticas arī mākoņpakalpojumiem. Jāpiemin, ka tad, ja kāda mākoņglabātuve tiktu uzlauzta, tas ļoti grautu konkrētā pakalpojuma nodrošinātāja reputāciju un uzticamību, tāpēc tādi uzņēmumi kā “Google”, “Microsoft” un “Dropbox” drošību vienmēr liek pirmajā vietā. Izmantojot tieši mākoņglabātuves, uzņēmums nodrošinās to, ka ikvienam darbiniekam būs iespēja piekļūt nepieciešamajiem datiem un failiem jebkurā brīdī, kamēr vien būs interneta savienojums.
Datiem mūsdienās ir liela nozīme, taču vēl svarīgāk ir spēt tos pareizi izmantot, lai patiešām gūtu labumu, nevis radītu lieku risku. Gadījumā, ja dati jau ir savākti, veidojot lielas un nesakārtotas datu kopas, var apsvērt sadarbību ar kādu datu analīzes ekspertu, kas sakārtos un palīdzēs izprast datus, atvieglojot uzņēmuma ikdienu.
Nākamajā publikācijā stāstīsim par dažādiem foto un video apstrādes un dizaina veidošanas rīkiem.
