Mūsdienīga un pārdomāta tehnoloģiju arhitektūra, digitālie dvīņi, darbinieki kā tehnologi, attālinātais darbs, kā arī tehnoloģiju loma sadarbībā ar citiem ekosistēmas dalībniekiem – tādas ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šāgada “Accenture Technology Vision 2021” pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 6200 vadītāji no 31 pasaules valsts.
Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. No vienas puses, ekonomikā novērojama paātrināta digitālā transformācija, no otras, vēl aizvien ir daudz nezināmo, tomēr ikviens uzņēmums vēlas atgriezties pie izaugsmes. Tā vietā, lai gaidītu lielāku skaidrību par nākotni, uzņēmumiem konkurētspējas saglabāšanai ir jāspēj saskatīt iespējas pašreizējos apstākļos, lai veidotu labāku nākotni.
Uzņēmumiem, organizācijām, kā arī ikvienam līderim, strādājot un dzīvojot jaunajos apstākļos, jākļūst par pārmaiņu meistariem. “Nelieli pilotprojekti un pakāpeniska jaunāko tehnoloģiju mērogojamība ir novecojusi greznība, jo attīstība kā vēl nekad iepriekš nav iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju un inovāciju aktīvas izmantošanas. Plašais tehnoloģiju klāsts sniedz iespēju uzņēmumiem ieviest no konkurentiem atšķirīgus risinājumus, jo katram tirgus dalībniekam var būt savi unikāli risinājumi, ko izmantot kā konkurences priekšrocību. Vadošie uzņēmumi negaida, kad citi nozares uzņēmumi ieviesīs jaunas iespējas un normas, bet tie tās veido,” skaidro “Accenture” inovāciju vadītājs Latvijā Kristaps Banga.
Mūsdienīga un pārdomāta arhitektūra
Biznesa un tehnoloģiju stratēģijas nav atdalāmas, jo mūsdienīga un efektīva uzņēmuma pastāvēšana un funkcionēšana nav iedomājama bez tehnoloģijām. 89% vadītāju uzskata, ka viņu organizāciju spēja radīt biznesa vērtību arvien vairāk jābalsta, ņemot vērā pandēmijas radītos ierobežojumus un tehnoloģiju arhitektūras iespējas. Lai elastīgi reaģētu uz pārmaiņām, pielāgojot uzņēmuma digitālās ekosistēmas, pakalpojumus un procesus, arhitektūras loma ir būtiskāka nekā jebkad iepriekš. 77% uzņēmumu vadītāju piekrīt, ka tās loma ir būtiska. Šobrīd uzņēmumi aizvien vairāk novērtē mākoņtehnoloģijas. “Accenture” vienam no pasaules lielākajiem juvelierizstrādājumu uzņēmumiem palīdzēja pāriet uz tā saukto mākoni, pārceļot uz to aptuveni 70% lietojumprogrammu un infrastruktūras. Attiecīgais solis uzņēmumam tuvākajos piecos gados sniegs iespēju ietaupīt aptuveni 30% IT izdevumu, ko varēs novirzīt jaunām digitālajām iniciatīvām, tai skaitā uzlabojot tiešsaistes iepirkšanās pieredzi. Tāpat gaidāms, ka turpmāk lielāka uzmanība tiks pievērsta arī ilgtspējīgai attīstībai, ko ir iespējams sekmēt, pārejot uz mākoņtehnoloģijām un veidojot pārdomātu arhitektūru.
Digitālie dvīņi tautsaimniecībā
Digitālais dvīnis ir sistēmas vai fiziska objekta aizvietotājs digitālajā formā – starpnieks, kas uzkrāj dažādu sensoru datus, kas atrodas fiziskajā objektā, ierīcē vai sistēmā. Digitālie dvīņi sniedz iespēju uzņēmumiem vairāk vizualizēt, analizēt un modelēt dažādas simulācijas, izspēlējot reālas dzīves vai hipotētiskas situācijas datorā. Tādējādi bez riska var pārbaudīt plānotās izmaiņas, pirms tās tiek ieviestas dzīvē. Uzņēmumi paralēli sāk veidot vairākus inteliģentu dvīņu tīklus, lai aptvertu visus produkta dzīves ciklus. Pavisam drīz digitālie dvīņi būs pamats tam, kā uzņēmumi pārbaudīs jaunas biznesa stratēģijas un pieejas. 65% vadītāju prognozē, ka tuvākajos trijos gados ieguldījumi digitālajos dvīņos palielināsies. Pandēmija ir mainījusi patērētāju paradumus, līdz ar to uzņēmumiem (papildu kvalitatīviem vēsturiskajiem datiem) nepieciešama stratēģija reāllaika analīzes datu apsekojumam. Digitālos dvīņus var izmantot dažādās tautsaimniecības jomās. Piemēram, Singapūras Nacionālais pētījumu fonds izveidoja pilsētas digitālo dvīni, kas apvienots ar reāllaika datiem par klimatu, satiksmi utt. un kas palīdz modelēt dažādas situācijas un redzēt, kā ieceres un pārmaiņas ietekmēs pilsētu ārkārtas evakuācijas situācijās, satiksmes ierobežojumos, būvniecības procesos un tamlīdzīgi.
Darbinieki kā tehnologi
Tehnoloģiju demokratizācijā uzņēmumiem jānodrošina, lai darbinieks kļūtu par pārmaiņu virzītājspēku, kam ir nepieciešamās prasmes (bez padziļinātām IT zināšanām). Iepriekš pārsvarā IT nodaļa un tās speciālisti bija atbildīgi par jaunas IT sistēmas vai risinājuma ieviešanu, organizējot mācības darbiniekiem, toties šobrīd gandrīz visi darbinieki var būt novatori. Tas nenozīmē, ka viņiem jākļūst par programmētājiem, bet gan jāiemācās domāt kā tehnologiem. Pārmaiņas aktualizē darbinieku digitālo prasmju pilnveidi, kas pamazām tuvinās IT prasmēm, lai viņiem būtu saprotami tehnoloģiju pamati, ieguvumi un lai viņi vēlētos regulāri papildināt zināšanas. 86% vadītāju piekrīt, ka viņiem jāapmāca darbinieki, lai viņi domātu kā tehnologi. Arī IT nozares tirgus spēlētāji aktīvāk iesaistās mācībās, piemēram, jau šobrīd vairāki mākoņtehnoloģiju uzņēmumi bez maksas piedāvā apgūt dažādus risinājumus. Gaidāms, ka palielināsies automatizācijas risinājumu izmantošana, lai darbinieki var koncentrēt spēkus augstākas pievienotās vērtības uzdevumos, un ka atsevišķās jomās palielināsies “Low-Code” izstrādes pieejas izmantošana, kas sniedz iespēju cilvēkam, kam nav programmēšanas zināšanu, radīt mājaslapas un mobilās lietotnes.
Attālinātais darbs – jaunā norma
Uzņēmumi un darbinieki pāriet uz jaunu modeli – darba pienākumus daudzās nozarēs var veikt no jebkuras vietas. Iepriekš bija iniciatīvas, kas sniedza iespēju darbiniekam izmantot privātās ierīces darba pienākumiem, bet šobrīd darbs norit arī ārpus biroja. 82% vadītāju piekrīt, ka viņu uzņēmums pandēmijas ietekmē ir saskāries ar lielākajām cilvēka uzvedības pārmaiņām beidzamajos gadu desmitos. Arī pēc pandēmijas attālinātais darbs būs jaunā norma darba vidē, turklāt to varēs veikt no jebkuras vietas, ne tikai no dzīvesvietas. Šobrīd samazinās darbinieku vēlme atgriezties birojā. Pērn maijā izpētes uzņēmuma “Perceptyx” aptaujā 33% darbinieku norādīja, ka vēlas atgriezties birojā, bet jūnija beigās to atzīmēja tikai 4%. Cilvēki ir dažādi, daži vēlēsies atkal doties uz biroju, taču citi gribēs arī turpmāk strādāt tikai attālināti. Uzņēmumiem nav jācīnās ar pārmaiņām, bet jādomā, kā vislabāk atbalstīt darbiniekus, ieviešot jaunu darba kultūru, pārskatot biroja lomu. Pareizā proporcija katram uzņēmumam būs sava. Darbinieku pieredze ir svarīgāka nekā iepriekš, tāpēc bez analīzes neiztikt. Kritiska loma būs digitālajai drošībai, sākot ar failu uzglabāšanu, mājas tīkla drošību, atjauninājumu ieviešanu, paroļu politiku utt. Darbinieku vide kļūst par daļu uzņēmuma.
Tehnoloģiju loma sadarbībā
Pandēmija parādīja, cik nestabila var būt sadarbība ar citiem uzņēmumiem. Pārveidojot attiecīgās partnerības ar tehnoloģijām un inovācijām, uzņēmumi var labāk pielāgoties pārmaiņām. Arī patērētāji arvien vairāk apzinās mijiedarbības spēku un kļūst prasīgāki. Sadarbība ļauj pārvarēt nepilnības, palīdz labāk sagatavoties nākotnei un arī atklāj jaunus veidus, kā izmantot mijiedarbību. Nākamos trīs gadus uzņēmumi saskarsies ar mainīgām klientu vēlmēm, dažādiem ģeopolitikas izaicinājumiem, tāpēc svarīgi apzināties, ka neviens uzņēmums nevarēs pastāvēt vienatnē. Uzņēmumi aktīvāk sadarbosies ar zinātniekiem un pētniecības institūtiem, kas vairāk rezultēsies praktiskā sadarbībā. Savstarpējos vērtību maiņas darījumos plašāk tiks izmantotas blokķēdes tehnoloģijas, jo tās ir decentralizēts darījumu žurnāls tīklā, kurā katrs ieraksts ir atkarīgs no iepriekšējiem ierakstiem, ko teju nav iespējams sagrozīt. Tāpat vairāk tiks izmantots mākslīgais intelekts, lietu internets, paplašinātā realitāte, kvantu skaitļošana. Līdztekus dažādiem risinājumiem uzņēmumi vairāk dalīsies ar infrastruktūru, kas sniegs iespēju veidot jaunus biznesa modeļus. Jaunas pieejas sadarbībā sekmēs ekosistēmas ekonomiku.
