Būvniecības nozarē lielāka loma būs būvprocesa industrializācijai un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai. Svarīgas būs tehniskās nianses, ko noteiks ražotājs, tāpēc viņam būs aktīvāk jāpiedalās tehnisko projektu izstrādē. Par to ir pārliecināts AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. Intervijā ar viņu runājām gan par būvuzņēmuma filozofiju, panākumiem un plāniem, gan būvniecības nozares sekmīgas attīstības priekšnosacījumiem.

Latvijas lielāko būvuzņēmumu saraksts beidzamos gados būtiski pamainījies, daudzi no samērā nesenu laiku nozares līderiem ievērojami zaudējuši savas agrākās pozīcijas, daži no skatuves nokāpuši pavisam. Uz šī fona AS "UPB" izceļas ar apskaužami stabiliem ikgadējiem izaugsmes rādītājiem, turklāt nu jau vairākus gadus ir lielākais būvnozares uzņēmums Latvijā. Kā skaidrojami šādi rezultāti?

Beidzamos gados vismaz 60% mūsu apgrozījuma ir apgūti ārpus Latvijas. Izaugsmes pamatā vienmēr ir intensīvs komandas darbs. Tomēr jāvērtē arī tas, caur kādu prizmu šis darbs veikts. Te var izcelt vairākus uzņēmuma uzstādījumus jeb domāšanas priekšnosacījumus. Viens no tiem ir attīstība, otrs – pievienotā vērtība, trešais – sinerģija.

Attīstība nozīmē to, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nepārtraukti, turklāt pietiekami plašā kontekstā. Tāpēc vienmēr esam gatavi pārmaiņām, sekojam tām un mēģinām paredzēt nākamās. Otrs priekšnosacījums, t.i., pievienotā vērtība, nodrošina konkurētspēju ilgtermiņā. Vienmēr cenšamies atrast lielāku pievienoto vērtību, no kā iegūst arī mūsu klients, patērētājs vai gala lietotājs. Savukārt sinerģiju veido attīstība un pievienotā vērtība kopā. Mēs vienmēr izvērtējam, kā varam attīstīt produktu un pakalpojumu, ņemot vērā jau esošo portfeli, kā varam kombinēt dažādas lietas un radīt tām jaunu pievienoto vērtību. Ja arī pievienojam ko jaunu, tad cenšamies panākt lielāku efektivitāti, izmantojot kaut ko no esošā. Nav svarīgi, vai tās ir produkta sastāvdaļas, process vai pat "bekofiss". Mēs vienmēr cenšamies būt solīti priekšā nozarei, un līdz šim tas ir izdevies.

Piekrītu, ka nevienā jomā, tostarp arī būvniecībā, nedrīkst stāvēt uz vietas, ir jāseko novitātēm un jāattīstās. Bet būvniecība tomēr ir samērā tradicionāla, varbūt pat nedaudz stagnātiska nozare, kurā daudz jauna vairs neizdomāsi…

Par stagnāciju runāt īsti nevar, bet kaut kādā ziņā piekrītu – ir pētījumi, kas apliecina, ka būvniecības produkcija pēdējo 50 gadu laikā nav pieaugusi, īpaši Rietumu pasaulē. Ir daudzas attīstītās valstis, kurās būvniecības produktivitāte kopumā pat kritusies. Lai arī bijis gana daudz tehnoloģisku uzlabojumu, ir lietas, kas kopējo produktivitāti samazina. Kopumā ražošanas industrijas produktivitāte beidzamo pārdesmit gadu laikā augusi vidēji par 3% gadā, taču būvniecībā šī izaugsme bijusi daudz zemāka. Lai būvniecība panāktu pārējo industriju, tai produktivitāte jāpalielina pusotru reizi. Manuprāt, tas arī skaidri norāda, ka būvniecībai jākļūst par daudz industriālāku procesu.

Jebkuras būves tapšanas procesā ir divas sadaļas – pirmā ir idejas radīšana, kas vairāk ir mākslinieciski radošs process, un otrā sadaļa ir idejas pārvēršana par tehniski īstenojamu procesu, kurā arvien lielāka nozīme un īpatsvars būs tieši ražošanai, nevis tradicionālai būvniecībai objektā uz vietas. Tas viss arī noteiks projektēšanas veidu un inženieru darbu. Aplūkojot, kā strādā, piemēram, autobūves vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, ir pateikts priekšā gana daudz. Manuprāt, ir jāpārņem un jāpārnes uz būvniecību labākā pieredze no abām šīm nozarēm.

Mēs savā uzņēmumā to arī aktīvi darām – gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan ražošanas automatizācijas, gan projektēšanas automatizācijas jomā, un nekautrējoties varu teikt, ka daudzās lietās esam starp labākajiem pasaulē. Protams, būvniecības nozare ir daudz decentralizētāka un sadrumstalotāka nekā pieminētā autobūve vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju joma, te viss notiek daudz lēnāk. Tas arī ir viens no šķēršļiem, kāpēc vidējais būvniecības tirgus dalībnieks ir samērā mazs un arī tā kapacitāte investēt attīstībā ir neliela. Globālā līmenī mēs neesam liels uzņēmums, tomēr cenšamies investēt attīstībā, saprotot, ka tas noteiks mūsu konkurētspēju nākotnē.