Pagājušā gadsimta vidū robotu evolūcija šķita tāla un nesasniedzama nākotne, bet šobrīd inteliģentas robotizētas sistēmas ir kļuvušas par neatņemamām mūsu darba un ikdienas dzīves sastāvdaļām. Kas mūs sagaida tālāk? Šveices tehnoloģiju kompānija “ABB” Ķīnas lielpilsētā Šanhajā jau plāno atvērt pilnībā robotizētu rūpnīcu, kurā roboti ražos robotus, – tā būs modernākā un automatizētākā “nākotnes rūpnīca”.

Līdz ar robotikas un automatizācijas straujo attīstību arvien aktuālāks kļuvis robotu ētikas un drošības jautājums, jo radusies nepieciešamība pēc jauniem kultūras un ētiskajiem kanoniem, tiesiskā regulējuma. Smagākās diskusijas notiek par robotu lietošanu militārajā nozarē, medicīnisku lēmumu pieņemšanā, sociālo procesu vadīšanā, pašbraucošajām automašīnām, taču šajā rakstā pievērsīšos jautājumam, vai un cik nopietni par robotu ētiku un drošību jādomā uzņēmējam, kurš nav saistīts ar sensitīvajām nozarēm un produktivitātes celšanas nolūkos vēlas uzsākt procesu automatizāciju savā uzņēmumā.

Ētiska un nekļūdīga darbība

Teorētiķu vidū plaši diskutē par to, vai robotam vispār var būt morāle un vai par to jārūpējas programmatūras izstrādātājam vai lietotājam. Robotiem šobrīd izdala trīs morāles veidus:

  • operacionālo - atbildība pilnībā gulstas uz robota radītāja un lietotāja pleciem;
  • funkcionālo – robots bez cilvēka vadības spēj izdarīt morālus spriedumus un robota radītājs vairs nevar skaidri paredzēt robota rīcību un sekas;
  • pilno – robots ir tik inteliģents, ka autonomi izvēlas savas darbības un pilnībā atbild par tām pats.

Lai gan nākotnē ir plānots radīt absolūti autonomus robotus, šobrīd tie ir vai nu pilnībā vadīti, vai tikai daļēji autonomi. Joprojām visbiežāk runājam tikai par operacionālo morāli, kur atbildība gulstas uz sistēmas izstrādātāju un lietotāju un sliktus rezultātus vai kļūdainu sistēmas darbību nevar novelt uz tehnoloģiju. Piemēram, ja uzņēmums vēlas ieviest robotizētu procesu automatizāciju, svarīga profesionāla sadarbība starp programmatūras izstrādātāju un pasūtītāju, proti, skaidri jādefinē, kādi procesi tiks automatizēti, vai tie saturēs sensitīvu klientu informāciju, kā tiks nodrošināta datu aizsardzība utt. Šajā gadījumā viss process būs cilvēku vadīts, taču tas jāizdara profesionāli, lai arī robots savu darbu varētu veikt kvalitatīvi. Ja robotizētām sistēmām tiek piešķirta iespēja pieņemt kādu lēmumu cilvēka vietā, ļoti svarīga ir datu kvalitāte, precīzu algoritmu izstrāde, testēšana, lai izvairītos no nepareizu lēmumu pieņemšanas, stereotipu atražošanas. Labas sazobes (divu mehānisma elementu mijiedarbība) izveidošanās starp tehnoloģiju, radītāju un pasūtītāju ir būtiska rezultāta sasniegšanai.

Kā diskusijā par robotu ētiku norāda uzņēmuma “Amber Beverage Group” izpilddirektore Jekaterina Stuģe, šobrīd galvenā robotu pievienotā vērtība ir cilvēkresursu atbrīvošana no smaga un laikietilpīga rutīnas darba, ļaujot pievērsties tādam, kam ir lielāka pievienotā vērtība.

__________________________________________________________________________

Lai gan nākotnē ir plānots radīt absolūti autonomus robotus, šobrīd tie ir vai nu pilnībā vadīti, vai tikai daļēji autonomi

__________________________________________________________________________

Roboti, kas tiek izmantoti uzņēmuma ikdienas procesu automatizēšanā, ir ar skaidri noteiktām funkcijām, katrs solis precīzi definēts, un visi sarežģītie attīstības lēmumi joprojām paliek cilvēku pārziņā.

Sistēmas drošība

Datu drošība un pieejamība ir ļoti svarīgs elements, par ko jārūpējas. Pirms uzņēmuma biznesa procesu automatizācijas ir būtiski identificēt iespējamos drošības riskus. Jāuzsver, ka šobrīd lielie tehnoloģisko pakalpojumu sniedzēji spēj investēt ievērojami lielākus resursus sistēmās un personālā, nodrošinot daudz augstāku aizsardzības līmeni un atbilstību drošības prasībām nekā individuāli vidējs Latvijas uzņēmums, tāpēc svarīgi uzticēties profesionāļiem. Viņi palīdzēs definēt iespējamos drošības riskus un radīt atbilstošu programmatūru, lai tos novērstu.

Jāatceras, ka procesu automatizācija automātiski nenozīmē lielākus drošības riskus, drīzāk mainīsies risku veids. Turklāt procesu automatizācija novērš vairākas jau eksistējošas problēmas, proti, roboti tiem uzticētos uzdevumus izpilda burtiski, nekļūdīgi un nenovirzās no tiem, aizbildinoties ar personīgiem aizspriedumiem, nogurumu, laika trūkumu. Tie atšķirībā no cilvēka strādā nepārtraukti  un nedodas atvaļinājumos, kā arī var pilnībā likvidēt vai līdz minimumam samazināt korupcijas riskus.

Robotikas procesu automatizācijas izstrāde ir nepārtraukts process, nevis vienreizēja darbība, jo tehnoloģijas nemitīgi attīstās, tāpēc par sistēmu drošību jārūpējas nepārtraukti.

Darbaspēka konkurence

Runājot par procesu automatizāciju, tiek vaicāts: cik ētiski ir radīt un ieviest tik inteliģentas ierīces, kas var izkonkurēt dzīva cilvēka prātu un, iespējams, nākotnē radīt milzīgu bezdarba vilni? Par šo jautājumu daudz diskutēts tieši beidzamajā laikā, jo Covid-19 apstākļos uzņēmumi strauji veikuši tehnoloģiskos uzlabojumus, lai izvairītos no cilvēku tieša kontakta, un pētījumi liecina, ka zemāk kvalificēts darbaspēks tiešām var sastapties ar bezdarba problēmu.

Paredz, ka līdz 2030. gadu vidum 30% darba vietu varētu pakļaut automatizācijai un tas skartu 44% mazkvalificēta darbaspēka. Tuvākajos gados visvairāk varētu ietekmēt tādu nozari kā finanšu pakalpojumi, kur algoritmi var veikt ātrāku un efektīvāku analīzi un risku novērtēšanu. Ilgtermiņā pašbraucošo transportlīdzekļu attīstība arī varētu radikāli ietekmēt transporta nozari. Tomēr jaunākās Pasaules Ekonomikas foruma aplēses liecina, ka mākslīgais intelekts radīs vairāk darba vietu, nekā tas iznīcinās. Prognozē, ka jau līdz 2025. gadam varētu pazust 85 milj. darba vietu, taču vietā radīsies 97 milj. jaunu pozīciju, tāpēc būs nepieciešama darbinieku kvalifikācijas celšana vai pārkvalificēšana. Tāpat jāpiemin, ka Baltijā, ņemot vērā negatīvo demogrāfisko situāciju, liels bezdarba vilnis nav paredzams, drīzāk saasināsies konkurence par labi kvalificētiem darbiniekiem.

__________________________________________________________________________

2030. gadā 30% darba vietu varētu pakļaut automatizācijai un tas skartu 44% mazkvalificēta darbaspēka

__________________________________________________________________________

Lai gan darbinieku kvalifikācijas celšana nav obligāts darba devēja pienākums, tomēr tā ir daļa no sociāli atbildīga uzņēmuma personāla vadības politikas, lai nodrošinātu profesionālus un kvalificētus darbiniekus augstas uzņēmuma darbības efektivitātes sasniegšanai. Tāpēc uzņēmējiem jau laikus būtu jāplāno automatizācijas procesi uzņēmumā, jāplāno darbinieku pārkvalifikācija un jāinformē par plānotajām izmaiņām. Iespējams, darbiniekiem, kas līdz šim veikuši rutīnas darbus, var uzticēt peļņu nesošākus un biznesa attīstībai nozīmīgākus uzdevumus, viņus atbilstoši apmācot. Ja automatizācijas procesi netiks ieviesti, sniedzot darbiniekiem izsmeļošu informāciju un atbildot uz viņu bažām, tas radīs nelabvēlīgu mikroklimatu uzņēmumā un atspoguļoties darba rezultātos. Darbiniekos jārada pārliecība, ka jauna programmatūra tiek ieviesta, lai viņiem palīdzētu, nevis apdraudētu darba pozīcijas. Šī sākotnējā skaidrība palīdzēs mazināt satraukumu darba vietā un ētiskās bažas par darbinieku labbūtību.

Uzņēmējdarbības procesu automatizācija ir ētiska, ja tā tiek veikta darba vides uzlabošanai, – tā kļūst neētiska, lietojot to neatbilstoši. Ētikas principu un drošības pasākumu ievērošana nav tikai morāla atbildība, bet arī ilgtspējīga biznesa un uzņēmuma reputācijas pamats.