Bezkoda risinājumu ieviešana ir viens no automatizācijas veidiem, kurā paši darbinieki bez informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu vai programmētāju iesaistes veido lietojumprogrammas un darba automatizācijas rīkus, kas rezultātā atvieglo viņu pašu veikto darbu un biznesa procesus. Kāpēc vajadzīgi bezkoda risinājumi? Kā tos ieviest uzņēmumā?

Uzņēmēji dzīvo laikā, kad ir svarīgi spēt paredzēt nākotnes vajadzības, pirms to ir izdarījuši citi. Jāņem vērā, ka mēs nevaram sagatavoties nākotnei, izmantojot aptaujas un pētījumus par cilvēku lēmumiem pagātnē vai izvēloties novecojošus biznesa modeļus. Tehnoloģijas un digitalizācija ir daļa no uzņēmumu veiksmes atslēgām šajā procesā, tikpat svarīgi ir arī mainīt domāšanas veidu un būt atvērtiem jaunām iespējām un elastīgu biznesa modeli. Ir skaidri redzams, ka konkurētspēju saglabās tieši tie uzņēmumi, kuri investēs tehnoloģijās un inovācijās. Taču tehnoloģijas nevar būt mērķis, tās ir līdzeklis, ar kura palīdzību ietaupīt laiku, padarīt efektīvāku ikdienas darbu, mazināt darbaspēka trūkumu uzņēmumā vai uzlabot citus attīstībai svarīgos resursus.

Pamazām, bet neatgriezeniski Eiropas Savienība, tostarp arī Latvija, dodas e-rēķinu virzienā. Tomēr joprojām izpratne par to, kas ir un kas nav e-rēķini, ir nepilnīga. Tāpēc sāksim no paša sākuma – noskaidrosim, kas īsti ir e-rēķini un kā ar to ieviešanu Latvijā veicas publiskā un privātā sektora uzņēmumiem.

Datorprogrammu iegāde un lietošana mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu darbību uzņēmumā, tomēr zem šķietami vienkārša darījuma slēpjas tiesisks regulējums, kas nosaka licences pircēju (ņēmēju), programmatūras lietotāju un izstrādātāju tiesības un pienākumus.

Uzņēmums vēlas dokumentus kārtot elektroniski. Vai tas nozīmē, ka ir jābūt izstrādātai kārtībai, kurā dokumenti tiks digitalizēti? Kas jāņem vērā, ja sadarbības partneri dokumentus kārto papīra formā? Kādā veidā uzņēmumi, kas joprojām paraksta dokumentus ar roku, apzīmogo rēķinus un nosūta tos pa pastu, var elektroniski saņemtos dokumentus pārvērst papīra formā?

Ažiotāžu ap elektroauto patieso ekoloģiskumu ik pa laikam ceļ dažādās pasaules valstīs, kas reizēm atbalsojas arī Latvijā. Iemesli var būt dažādi – nepatika pret inovācijām, bailes, pamatotas bažas, bet varbūt arī naftas ražotāju lobings, kam elektroauto plašāka aprite pasaulē ir drauds biznesam. Tāpēc apkopoju izplatītākos apgalvojumus, ko par elektroauto esam dzirdējuši mēs visi, un ar faktiem un skaitļiem skaidroju katru no tiem.

No šī gada 1.jūlija ir mainījusies elektronisko dokumentu iesniegšanas kārtība Uzņēmumu reģistrā– tagad dokumentu iesniegšanai ir jāizmanto jauns pakalpojumu portāls – Registrs.ur.gov.lv. Kādas sekas nes šīs izmaiņas un kas jāņem vērā?

Nākotnē pircēji vairs neiepirksies, izmantojot preču katalogu, bet gan izvēlēsies noteiktu preču veidu un tās izmēru, krāsu un stilu. Pie tam, klienti varēs pielaikot apģērbu vai izmēģināt produktu jebkurā vietā un laikā, pat indivīda mājās. Paplašinātā realitāte (augmented reality) un 3D tehnoloģijas ļaus šādas ieceres īstenot realitātē.

Jau kopš pagājušā gada savu uzvaras gājienu ir sācis mākslīgais intelekts. It kā tas noticis pavisam nesen, bet kopš šī inovācija ir pieejama plašai sabiedrības daļai, tai jau ir atrast pielietojums praktiski jebkurā nozarē, sākot no skolēnu mājasdarbu radīšanas un beidzot ar zinātniskiem atklājumiem un jaunu produktu izstrādi. Tehnoloģiju attīstības analītiķi mākslīgo intelektu jau ir nodēvējuši par lielāku revolūciju nekā interneta izgudrošana.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības digitalizāciju, paaugstinātu produktivitāti un konkurētspēju, Latvijā ir atvērta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda grantu programma biznesa procesu digitalizācijai. To īstenos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Kopējais finansējums - gandrīz 38 miljoni eiro.

Nevienam nav nekāds jaunums, ka dokumentu noformēšanas ieradumi, un to ietekmējošie noteikumi netiek līdzi elektronisko dokumentu un e-parakstu attīstībai. Šī situācija mēdz radīt neskaidrības un problēmas, kuras apskatīsim šajā rakstā, sākumā pētot reglamentējuma analīzi/teorētisko pamatojumu, pēc tam – piedāvājot ieteikumus praktiskai rīcībai gadījumos, kad dokumentā nepieciešami vairāki elektroniskie paraksti.

Mākslīgais intelekts ir būtiska nākotnes tehnoloģiju sastāvdaļa – skaitļošanas jaudas, algoritmu spējas un pieejamo datu pieaugums ir veicinājuši attīstību daudzās dzīves jomās. Šīs inovācijas sniedz nozīmīgas iespējas ekonomiskajai izaugsmei, taču uzņēmējdarbības kontekstā bieži pavīd jautājums par to, kas un kam pieder, kas drīkst to izmantot un kādi ir izmantošanas noteikumi?

Arvien biežāk cilvēku sarunās ienāk tādi termini kā “mākslīgais intelekts” un “ChatGPT”. Līdz ar tiem ienāk arī bailes par profesiju izmiršanu. Un ne velti tā! Šī nozare attīstās ļoti strauji – tiek aplēsts, ka tuvākajā nākotnē tā skars visus uzņēmumus, jo ikkatrā uzņēmumā ir procesi, kurus var uzlabot un paātrināt tieši ar mākslīgā intelekta palīdzību. Drīzumā dažādu nozaru speciālistiem būs jāpārzina mākslīgā intelekta rīki un to izmantošana, lai uzņēmums sasniegtu labākus rezultātus. Tāpat kā jebkuras tehnoloģijas un tās attīstība, arī mākslīgā intelekta uzplaukums paver gan jaunas iespējas, gan izaicinājumus. Tas ienāk ne tikai uzņēmumos, bet arī ikdienas dzīvē – jau šobrīd tādas platformas kā “ChatGPT” vai “Bard” palīdz cilvēkiem rakstīt, iepirkties un reizēm pat veic personīgā asistenta uzdevumus.

Kā grāmatvedības dokumentus papīra formātā pārvērst elektroniskā formātā? Un vai digitalizētie nezaudē savu juridisko spēku un turpina būt kā pierādījums veiktajam darījumam? Ko pēc dokumenta digitalizēšanas darīt ar papīriem? Apskatīsim dažus piemērus!

Tiek saņemts elektroniskais dokuments XML formātā, kas tiek ielasīts grāmatvedības programmā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdz atsūtīt darījuma apliecinošu dokumentu. Vai VID ir jānosūta šī darījuma dokuments XML formātā?