Pēdējā laikā man ir bijušās virkne diskusijas ar uzņēmumiem, kuri interesējas par elektronisku parakstīšanu situācijās, kur kvalificētais (Latvijā pieņemts apzīmēt ar “drošais”) paraksts jebkādu iemeslu dēļ nav izmantojams. Pastāv viedoklis, ka, ja tas nav drošais paraksts, tad jāpaliek vien pie drukāta un pašrocīgi parakstīa papīra dokumenta. Tā gluži nav un padalos dažos punktos par to, kādas ir iespējas, kā arī, kas jāņem vērā arī šādos procesos izmantot elektronisko parakstu.

Uzņēmēji dzīvo laikā, kad ir svarīgi spēt paredzēt nākotnes vajadzības, pirms to ir izdarījuši citi. Jāņem vērā, ka mēs nevaram sagatavoties nākotnei, izmantojot aptaujas un pētījumus par cilvēku lēmumiem pagātnē vai izvēloties novecojošus biznesa modeļus. Tehnoloģijas un digitalizācija ir daļa no uzņēmumu veiksmes atslēgām šajā procesā, tikpat svarīgi ir arī mainīt domāšanas veidu un būt atvērtiem jaunām iespējām un elastīgu biznesa modeli. Ir skaidri redzams, ka konkurētspēju saglabās tieši tie uzņēmumi, kuri investēs tehnoloģijās un inovācijās. Taču tehnoloģijas nevar būt mērķis, tās ir līdzeklis, ar kura palīdzību ietaupīt laiku, padarīt efektīvāku ikdienas darbu, mazināt darbaspēka trūkumu uzņēmumā vai uzlabot citus attīstībai svarīgos resursus.

Ažiotāžu ap elektroauto patieso ekoloģiskumu ik pa laikam ceļ dažādās pasaules valstīs, kas reizēm atbalsojas arī Latvijā. Iemesli var būt dažādi – nepatika pret inovācijām, bailes, pamatotas bažas, bet varbūt arī naftas ražotāju lobings, kam elektroauto plašāka aprite pasaulē ir drauds biznesam. Tāpēc apkopoju izplatītākos apgalvojumus, ko par elektroauto esam dzirdējuši mēs visi, un ar faktiem un skaitļiem skaidroju katru no tiem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības digitalizāciju, paaugstinātu produktivitāti un konkurētspēju, Latvijā ir atvērta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda grantu programma biznesa procesu digitalizācijai. To īstenos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Kopējais finansējums - gandrīz 38 miljoni eiro.

Šobrīd uzņēmumiem ir iespēja pieteikties uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanas atbalsta programmām, bet, lai saņemtu finansējumu, pirmas solis ir veikt digitālā brieduma testu. Tas ļauj novērtēt esošo digitālo tehnoloģiju situāciju un identificētu jomas, kurās nepieciešams veikt ieguldījumus. Kas ir uzņēmuma digitālais briedums un kā to novērtēt?

Kopš 2021.gada pārmaiņas organizācijās ir kļuvušas vēl straujākas un mērķtiecīgākas nekā iepriekš. Mainīgā apkārtējā vide liek tās ieviest, lai turpinātu pilnveidot un uzlabot uzņēmumu darbību un konkurētspēju. Kā atbilde uz šīm pārmaiņām vidē seko arvien pieaugošāka uzņēmumu vajadzība doties digitālās transformācijas virzienā.

Izmantojot tehnoloģijas, iespējams organizēt, automatizēt un sinhronizēt pārdošanas, mārketinga un klientu apkalpošanas procesus. Apskatīsim, kā ikdienas darbos var palīdzēt speciālās klientu attiecību vadības sistēmas jeb CRM.

Darbinieku atlase, personāla attīstības procesi, talantu piesaiste, mācības, rūpes par darbinieku labbūtību un lojalitāti, bet pāri visam – administratīvo pienākumu jūra. Šīs visas funkcijas ir personālvadības kompetencē. Lai procesus padarītu vienkāršākus un produktīvākus, tos nepieciešams digitalizēt.

Biznesa vidē bieži dzirdams trīs burtu savienojums ERP – Enterprise Resource Planning. Latviski lietoti tādi nosaukumi kā Uzņēmumu resursu vadības sistēma, Resursu plānošanas sistēma, Biznesa resursu vadība. Šie apzīmējumi liecina, ka tā ir integrēta sistēma, kurā visi uzņēmuma procesi tiek pārvaldīti vienuviet, tie ir savstarpēji saistīti un darbojas pārdomātā un efektīvā mijiedarbībā.

Kādus kritērijus ņemt vērā, izvēloties sava uzņēmuma vajadzībām atbilstošāko komunikācijas kanālu? Kāda ir Latvijas uzņēmumu pieredze, kādām platformām tie dod priekšroku un kādus noteikumus ievēro saziņā? Aplūkosim gan no teorijas, gan prakses aspektiem!