Beidzamajā laikā bizness ir evolucionējis, datu apjoms krietni pieaudzis un arvien aktuālāks kļūst jautājums par datu masīvu izvietošanu. Kā pareizi rīkoties – glabāt datus pie sevis “zem galda”, izvietot tos datu centros vai arī mākoņu platformā? Aplūkosim, kādos gadījumos der katrs scenārijs.
Izvietošana “zem galda”
Datu glabāšana serveros pie sevis “zem galda” (vai arī īpaši aprīkotās telpās birojā) prasa būtiskas investīcijas un tehnisko apkalpošanu. Šo variantu parasti izvēlas trijos gadījumos:
- kad datu nav daudz un 24 stundu dīkstāve avārijas vai citas neparedzētas situācijas gadījumā neietekmē ne ražošanas procesu, ne pārdošanu (piemēram, mājaslapā ir izvietota informācija par uzņēmumu, bet lapa nepilda e-komercijas platformas funkciju);
- uzņēmums nevar “iznest” datus ārā likumisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas vai valsts iestādes);
- uzņēmumi nevēlas nodot datus trešajām personām citu iemeslu dēļ (neuzticas ārpakalpojumiem un/vai trūkst informācijas un zināšanu par tiem, baidās no papildu izmaksām u. tml.).
Lai gan SIA "Tet” datu centru tirgus pētījums sadarbībā ar “Norstat”, kurā piedalījās 700 uzņēmumu liecina, ka Latvijā joprojām ir daudz uzņēmumu, kas glabā datus pie sevis (vidēji ap 60%), tomēr datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus tendences rāda, ka agrāk vai vēlāk šis datu glabāšanas veids tiks aizvietots ar hibrīda vai pilnībā virtualizētiem risinājumiem.
Izvietošana datu centros
Progresīvāks variants ir infrastruktūras izvietošana datu centros. Šī scenārija priekšrocība ir resursu ekonomija. Maksa par elektrību un interneta pakalpojumiem jau ir iekļauta īres cenā, tikmēr birojā šie nosacījumi nav paredzēti pēc noklusējuma.
__________________________________________________________________________
Uzņēmumi, kam ir nepieciešams ļoti augsts datu aizsardzības un drošības līmenis, izvēlas datu izvietošanu sertificētajos datu centros
__________________________________________________________________________
Turklāt pakalpojumu sniedzējs nodrošina snieguma līmeņa aprakstu– vienošanās par garantēto apkalpošanas līmeni. Dokuments skaidri nosaka piegādātāja un klienta atbildības zonas, precizējot statnes vai tās daļas parametrus un īres nosacījumus. Pakalpojumu sniedzējs uzņemas atbildību par tehnisko problēmu un citu iespējamo ārkārtas situāciju risināšanu. Tas atbrīvo biznesa īpašniekus no lieka stresa un ļauj nodarboties ar aktuāliem darba jautājumiem, nevis rūpēties par IT atbalstu.
Vēl viens arguments par labu datu centriem ir garantēta drošība. Kvalitatīviem piegādātājiem ir atbilstoši sertifikāti (piemēram, ISO, TIER, PSI DSS), kas apstiprina drošības standartus. Izpildīt līdzīgas drošības prasības birojā “zem galda” ir pārāk dārgi, bet dažos gadījumos nemaz nav iespējami. Tādēļ uzņēmumi, kam ir lieli datu masīvi un ir nepieciešams ļoti augsts datu aizsardzības un drošības līmenis, izvēlas datu izvietošanu sertificētajos datu centros. Mūsu gadījumā SIA “Tet” datu centrus bieži izvēlas arī uzņēmumi no citām valstīm, piemēram, Ukrainas, jo datu centriem, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), jāatbilst arī Vispārīgas datu aizsardzības regulas prasībām. Tā ir arī obligāta prasība visiem uzņēmumiem ārpus ES, kas apstrādā Eiropas klientu datus.
Mākoņi – virtuālie serveri
Trešais scenārijs – uzņēmums izvieto savus datus virtuālajā serverī, t. i., mākonī. Būtiska priekšrocība šajā gadījumā salīdzinājumā ar fizisko serveri ir izmaksu samazinājums, jo virtuālais serveris nav jāatjauno un tas nenovecos.
__________________________________________________________________________
Virtuālo serveru īre ir universāls scenārijs, kas der dažādu lielumu uzņēmumiem, bet, ja likums aizliedz kompānijai datu nodošanu trešajām pusēm, var izmantot hibrīda modeļus
__________________________________________________________________________
Papildu visām iepriekš jau minētajām datu centru priekšrocībām (resursu ekonomija, snieguma līmeņa apraksts un tehniskais atbalsts) klāt nāk vēl viena priekšrocība - elastība. Klients izvēlas nepieciešamos iestatījumus, maina tos un saņem pieeju datiem bez piesaistes konkrētai vietai. Var teikt, ka datu izvietošana datu centrā ir pirmais solis ceļā uz virtuālajiem serveriem.
Virtuālo serveru īre ir universāls scenārijs, kas der dažādu lielumu uzņēmumiem, bet, ja likums aizliedz kompānijai vai iestādei datu nodošanu trešajām pusēm, var izmantot hibrīda modeļus. Tas nozīmē, ka daļu IT infrastruktūras uzņēmums izvieto pie sevis vai datu centrā un daļu – mākonī.
Pateicoties elastībai, mākonis der arī mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem un jaunuzņēmumiem. Izmantojot mākoni, šādiem uzņēmumiem nav nepieciešams nodrošināt īpašus nosacījumus serveru izvietošanai birojā, meklēt laiku un komandu tā apkalpošanai. Tas ir arī izdevīgākais risinājums, ja resursi ir nepieciešami uz laiku, piemēram, konkrētam projektam vai arī biznesam piemīt sezonalitāte.
Mans ieteikums būtu izvērtēt datu glabāšanu pie ārpakalpojumu sniedzējiem, jo lielākoties tas palīdz ietaupīt finanses, nodrošināt biznesam elastību un pieejamību datiem no jebkuras vietas pasaulē, kas ir īpaši aktuāli attālināta darba un nenoteiktības laikmetā.
