Šobrīd daudzās jomās ir sajūta, ka jautājumu ir pat vairāk nekā atbilžu. Būtiskākais jautājums: kas notiks tālāk? Piemēram, kas notiks darbaspēka jomā, kā darba tirgu ietekmēs demogrāfija un pandēmijas laika izmaiņas? Lai uzzinātu būtiskāko par darba tirgus attīstības perspektīvām, uz sarunu aicinājām Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoru Imantu Lipski.

Kas šobrīd notiek darba tirgū?

2020. gads bija nepatīkamo pārsteigumu gads, jo izjutām ļoti asas izmaiņas gan ekonomikā, gan darba tirgū. Parasti ekonomisko krīžu ietekme uz darbaspēku notiek ar laika nobīdi, taču 2020. gadā tā bija vērojama uzreiz – strauji palielinājās bezdarbs, samazinājās darba tirgū pieejamo vakanču skaits. Tie ir divi operatīvie rādītāji, kas liecina, ka situācija darba tirgū mainās. 2020. gada pavasarī reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga par 20 tūkst. cilvēku, kas tik īsā laikā ir ļoti liels rādītājs. Tomēr šī krīze, salīdzinot ar iepriekšējo, kas notika pirms 10 gadiem, ir atšķirīga, jo ekonomika tai bija gatavāka. Bet, protams, krīze ir krīze, tā rada virkni blakņu. Pērn bezdarbs ietekmēja arī augstas kvalifikācijas profesionāļus – par bezdarbniekiem nekļuva tikai mazkvalificēti darbinieki, tādēļ bija jādomā, ko mēs šiem cilvēkiem varam piedāvāt. Jānorāda, ka patieso bezdarba līmeni slāpēja pieejamie atbalsta instrumenti. Ja to nebūtu, rādītāji būtu sliktāki. Nu jau teju visiem skaidrs, ka pēc krīzes ekonomika vairs nebūs 100% tāda pati, kā bija iepriekš, jo daudzās nozarēs notiek būtiskas izmaiņas.