Eiropas Ziemeļvalstīs un Baltijā vērojams cenu pieaugums uz elektroenerģiju, kas turpinās pieaugt līdz pat šī gada beigām. Kas ir ietekmējošie faktori un ko sagaidīt no enerģijas ražošanas jomas tuvākajos gados? Atbildes meklē "Swedbank" analītiķu grupa - Līva Zorgenfreija, Liis Elmiks un Karls Nilsons.

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošo profesiju pārstāvjiem?

Tautā runā: ja interneta lietotāji meklētājā vārdu “inflācija” raksta biežāk nekā jebkad beidzamo 13 gadu laikā, tam varētu būt pamats. Tik tiešām – augustā un septembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, un tas ir augstākais inflācijas līmenis nepilnu desmit gadu laikā. Ko prognozē Latvijas Banka nākamajos mēnešos?

Ir zināms, ka lauksaimniecība ir uzņēmējdarbības veids, kuru ietekmē dažādi iepriekš grūti vai nereti pat neiespējami prognozējami faktori: laikapstākļi, pieprasījums tirgū, dažādas slimības un tamlīdzīgi. Pienākot 2021. gada rudenim, Latviju pāršalca ziņa, ka lauksaimniecības raža šogad ir būtiski mazāka, nekā plānots. Šāda situācija rada divus galvenos jautājumus – kādi tam šoreiz ir cēloņi un ar kādām sekām jārēķinās?

Šī situācija ir ļoti laba, tāpēc, ka Latvijas tirgū jau sen vajadzēja papildus "spēlētāju", kas varētu esošajiem tīkliem likt uzlabot gan preču, gan apkalpošanas kvalitāti un izveidot sabiedrībai draudzīgākas cenas. Svarīgi, lai veidojas veselīga konkurence un tirgus kopumā izlīdzinās, ņemot vērā lielveikalu tīklus.

Septembrī gada inflācija sasniedza 4,8%. Aizvadīto divu gadu vidējā inflācija joprojām ir ļoti mērena jeb 2,25%. Arī šis rādītājs ir jāņem vērā, jo pērn rudenī bija deflācija, bet algu kāpums turpinājās. Pirms šobrīd notiekošā cenu lēciena Latvijā bija cenu stabilitātes periods, kas sākās jau pirms pandēmijas - 2019.gada pavasarī, un turpinājās līdz šī gada sākumam.

Pat, ja darbinieks paliks savā pašreizējā amatā, tiek lēsts, ka tuvākajos piecos gados mainīsies aptuveni 40% no pamata prasmēm, kas nepieciešamas konkrētā amata pienākumu veikšanai. Tātad ir pēdējais brīdis, kad valstij izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, lai novērstu masveida bezdarbu tuvākajos gados. Taču mēs varam vēl labāk. Ārvalstu investoru padomei Latvijā (FICIL) ir vīzija, kā, prasmīgi plānojot valsts cilvēkkapitāla stratēģiju, Latvija varētu kļūt par reģionālo līderi ar mūsdienīgu un profesionālu darbaspēku.

Tiem, kuri bija ieplānojuši šogad veikt būvniecības vai remontdarbus, nācies saskarties ar nepatīkamu pārsteigumu – būvnieki ir ļoti noslogoti, labus materiālus grūti dabūt, bet galvenais – izmaksas piedzīvojušas strauju kāpumu. Kas īsti notiek ar cenām būvniecībā?! Kāds ir iemels tam, ka nozares cenas kārtējo reizi piedzīvo tā dēvētos amerikāņu kalniņus, un kādas tam būs sekas nākotnē?

Pēdējās nedēļas, pieaugot pozitīvo Covid-19 gadījumu skaitam, aktualizējas jautājums par atgriešanos pie attālinātā darba un mācībām. Tajā pašā laikā ir daļa uzņēmumu, kuri arī vasaras periodā neatgriezās pie ierastā klātienes darba. Kāpēc dažiem rodas izdegšana, bet citiem nē?

Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens var justies pieņemts un novērtēts, ir brīnišķīgs modelis, uz kuru tiekties katram indivīdam un visiem kopā. Liela loma te var izrādīties darba devējiem: cilvēku viedokli nereti veido un ietekmē vide, kurā viņi pastāvīgi uzturas, un darbā mēs pavadām daudz laika. Mazumtirdzniecības nozarē pēdējā pusotra gada laikā esam piedzīvojuši virkni izaicinājumu, kas likuši izvērtēt, cik atbalstoša un iekļaujoša ir mūsu vide, un secināt, ka tikai katra uzņēmuma paša ziņā ir tas, cik viegli ir īstenot dažādības mērķus.

Daudzi ekonomisti pasaulē šobrīd strīdas par pandēmijas ietekmi un turpmāk izrietošajām problēmu prognozēm – vieni saka, ka ir novērojama mērena inflācija, bet citi uzsver, ka šogad ir vērojama vislielākā inflācija 13 gadu laikā. Kam ticēt? Atbilde ir pavisam vienkārša – dažādās preču un pakalpojumu sfērās situācija ir atšķirīga, problēmas – citādas. Likumsakarīgi, ka par šo tēmu daudz raksta gan ārvalstu, gan mūsu valsts vietējie mediji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi pievērst uzmanību pašvaldību saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Šāds solis sperts, ņemot vērā situāciju, kurā ilgstoši tikusi praktizēta pret valsts un Eiropas Savienības normu izpildi, vides aizsardzību un godīgu konkurenci vērsta tirgotāju sašķirotā iepakojuma realizācija. Atkāpjoties no likuma normām, nav problēmu, ja šie izlietotā iepakojuma radītāji veido un iesaistās ilgtspējīgā un visaptverošā apsaimniekošanas sistēmā un nerada papildu slogu videi. Taču zem “lupas” būtu jāliek tie tirgus dalībnieki, kuri sistēmu grauj un tajā iesaistās tikai pie sev izdevīgiem izlietotā iepakojuma tirgus cenu nosacījumiem.

Latvijas jaunuzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) "Catalyco" nupat guvis uzvaru starptautiskajā "Nordic Pitch Match" konkursā un turpina attīstību inovatīvā virzienā – cinka oksīda daudzuma samazināšanā riepu un gumijas ražošanā, izveidojot laboratoriju un plānojot atvērt ražotni Latvijā, informēja SIA "Catalyco" līdzdibinātājs Reinis Spunde.

Līdz 2022. gada 1. aprīlim ir paredzēts izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jaunu Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests aktīvi atņem sabiedriskā labuma organizāciju statusu dažāda veida biedrībām, tostarp arī biedrībām, kuras veicina bērnu un jauniešu sporta attīstību, informē zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Ar 2021. gada 1. jūliju Latvijā ir ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No visām beidzamo gadu izmaiņām nodokļu politikā šis jaunievedums ir izraisījis vislielākās diskusijas. Vieni uzskata, ka tādējādi valdība rūpējas par iedzīvotāju sociālajām garantijām, bet citi ir pārliecināti, ka politiķi kārtējo reizi ir apgrūtinājuši uzņēmēju darbu ar normu, no kuras tik un tā nekādas praktiskas jēgas nebūs.