Septembris šogad lutināja ar īpaši skaistu laiku, rīta dzestrumam mijoties ar gluži vasarīgām dienām. Nu, kad laikapstākļi tā vien mudina ar karstas tējas krūzi iekārtoties zem siltas segas, laiks septembra lasītāko rakstu TOP3!
1.vieta – elektroniskie rēķini
Laikā, kad Eiropas Savienība, tostarp Latvija, sāk ieviest elektroniskos rēķinus, vēl aizvien ir neskaidrības par to, kas tad īsti ir elektroniskie rēķini, bet kas par tādiem nav uzskatāms.
Dokumentu un arhīva pārvaldības eksperte Ilga Robežniece savā publikācijā “Strukturētie elektroniskie rēķini” norāda, ka šobrīd Latvijā publiskām personām, komersantiem un fiziskām personām nav obligāti lietot e-rēķinus, tomēr tos vajadzētu sākt ieviest.
Publiskās un privātās partnerības likuma 1.panta 39.punktā sniegts termina skaidrojums elektroniskajam rēķinam, proti, tas ir rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt.
Papīra rēķina attēls, “Word”, izklājlapas vai PDF formātā veidots rēķins ir digitāls, bet ne mašīnlasāms, tādēļ nav uzskatāms par e-rēķinu. Lai dokumentus automātiski varētu apstrādāt datorsistēmas (un tos varētu uzskatīt par e-rēķiniem), tiem jābūt ar noteiktu un atpazīstamu struktūru.
“Lai nodrošinātu organizētu un pārskatāmu e-rēķinu saņemšanu un nosūtīšanu, nozīmīga ir sadarbība ar klientiem un sadarbības partneriem par ērtākajiem piegādes kanāliem. Savukārt, lai pienācīgi spētu sagatavoties digitālajai transformācijai kopumā, nepieciešams būtiski paaugstināt arī visas sabiedrības, ne tikai darbinieku sapratni un prasmes šajā jomā,” norāda I. Robežniece.
2.vieta – parādnieki un debitori
Uzņēmējam ir svarīgi ne vien saražot un pārdot, bet arī pārzināt visus procesus uzņēmumā, tostarp grāmatvedības procesus.
“Nav būtiski, vai uzņēmējs ir iesācējs savā jomā, vai darbojas jau ilgstoši, jautājums, ar ko atšķiras parādnieks no debitora, vienmēr ir atklāts,” savā publikācijā “Ar ko atšķiras parādnieks no debitora?” norāda Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore Ilga Neretniece.
Debitors ir fiziska vai juridiska persona, kurš ir saņēmis preces vai pakalpojumus, bet par tiem vēl nav samaksājis. Nereti darījums notiek ar pēcapmaksu (apmaksājot rēķinu vai pavadzīmi un citos gadījumos). Lai gan naudu no debitora fiziski nevar izmantot, ja nav pagājis noteiktais apmaksas laiks, viņš netiek uzskatīts par parādnieku.
Tomēr, ja apmaksas laiks ir pagājis, šis debitors kļūst par parādnieku, bet preces pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs kļūst par kreditoru, kuram ir tiesības prasīt saistību izpildi.
“Veiksmīga uzņēmējdarbība nerodas pati no sevis. Ir nepieciešama izlēmīga rīcība, skaidra komunikācija, kā arī kontrole pār saviem debitoriem un noslēgto līguma saistību izpildi, lai debitors nekļūtu par parādnieku,” piebilst I. Neretniece.
3.vieta – sadarbība ar pašnodarbināto
Katrs uzņēmums domā par veidiem, kā optimizēt savu darbību, ietaupīt līdzekļus un paveikt nepieciešamās darbības efektīvāk, tādēļ nereti izvēlas sadarboties ar pašnodarbināto.
SIA "Zvērinātu advokātu birojs Magnusson" jurists Ernests Valainis savā publikācijā “Kas uzņēmumam jāņem vērā sadarbībā ar pašnodarbināto?” norāda, ka uzņēmuma līguma noslēgšana pārsvarā ir saistīta ar kāda konkrēta uzdevuma izpildi vai noteiktu laiku, tāpēc jāraugās, lai faktiskā nodarbinātība saskan ar līgumā minēto.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.2.daļā ir uzskaitīti kritēriji faktiskai darba attiecību pastāvēšanai:
- ekonomiskā atkarība no personas, kurai tiek sniegti pakalpojumi;
- personas integrācija uzņēmumā, kuram sniedz pakalpojumus;
- faktisko brīvdienu vai atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtība saistīta ar uzņēmuma iekšējo politiku;
- darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē;
- persona nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks.
Pat gadījumos, ja ir noslēgts uzņēmuma līgums ar pašnodarbināto personu, izpildoties darba attiecību pastāvēšanas kritērijiem, Valsts ieņēmumu dienests līgumu var kvalificēt kā darba līgumu, un tas nozīmē, ka darba devējam būs jāsamaksā visi algai piemērojamie nodokļi.
“Gudra sadarbība ar pašnodarbināto personu var būt gan efektīva, gan veiksmīga komerciāli, tomēr jāsaprot un jāievēro visi tiesiskie aspekti, lai nodrošinātu ilgtermiņa sadarbību, izvairoties no potenciālajiem riskiem un konfliktiem saistībā ar nodokļiem, sociālo apdrošināšanu un darba tiesiskajām attiecībām,” norāda E. Valainis.
Emocijzīmes darba saziņā
Un noslēgumā nedaudz par mūsdienu aktualitāti – emocijzīmēm. Pētījumi liecina, ka emocijzīmju afektīvais spēks ir līdzīgs īstu seju emocijām. To pierāda arī citi pētījumi, kas liecina, ka darba kolēģus, kas izmanto emocijzīmes, pārējie kolēģi uzskata par draudzīgākiem, empātiskākiem un pieejamākiem sadarbībai. Lietosim emocijzīmes, bet atcerēsimies to darīt prātīgi un visiem saprotami!
Vairāk par emocijzīmēm lasi Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektores Lailas Cekules publikācijā “Emocijzīmes saziņā darba vietā”.
