2024.gada 12.decembrī Eiropas Centrālās banka (ECB) pieņēma lēmumu par kārtējo procentu likmju samazinājumu. ECB noguldījumu likme tika samazināta par vēl 0,25 procenta punktiem un atkāpsies uz 3%. Vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās Euribor likmēs.
Jaunu kredītu cena spers kārtējo soli lejup, kas atvieglos kredītu saņemšanu un darīs lētākus jau esošo kredītu procentu maksājumus. Tas palīdzēs ekonomikai, kas gan Eiropā, gan Latvijā šogad ir bijusi nīkulīga – lai gan 2025.gadā ekonomikas izaugsmei beidzot vajadzētu pieņemties spēkā, tā joprojām būs diezgan vārga (eirozonā +1,1% un +2,1% Latvijā). Pieprasījums eksporta tirgos ir vājš, iekšpolitiskas problēmas (tajā skaitā Vācijā un Francijā) un ģeopolitika (tajā skaitā karš Ukrainā, Tuvie Austrumi, neziņa par Donalda Trampa īstenoto politiku un iespējamo tirdzniecības karu) nenoteiktību uztur augstu, bremzē uzņēmumu vēlmi investēt un dara mājsaimniecības piesardzīgas tērēt. Neskatoties uz reizēm pat pārspīlētu pesimismu, eirozonā un Latvijā bezdarbs joprojām ir zems un ienākumi iedzīvotāju maciņos aug. Arī kreditēšana atgriežas plusos (starp citu, Latvijā tā ir jau krietni straujāka nekā eirozonā vidēji). Ekonomikai ir potenciāls augt straujāk, un zemākas likmes palīdzēs iedrošināt gan investīcijas, gan patēriņu.
Lai gan inflācija atkal ir virs 2% mērķa (novembrī 2,3% gan eirozonā, gan Latvijā) un tuvākajos pāris mēnešos tā var pat mazliet pieaugt, jaunākās prognozes rāda, ka 2025.gada pavasarī tā atkal samazināsies. Lai gan vēl nevar pārliecinoši teikt, ka inflācija ir uzvarēta, mēs šim brīdim esam jau ļoti tuvu, un tas ļauj kārtējo reizi samazināt likmes. Arī turpmākais procentu likmju virziens ir skaidrs – lejup. Bet uz kādu līmeni un cik strauji?
Finanšu tirgos viedokļi ir ļoti dažādi, bet, manuprāt, pašreizējie 3% joprojām ir ekonomiku bremzējoši. Inflācijas problēmai atrisinoties, likmēm jāturpina samazināties. Ekonomistu valodā runājot, neitrālā likme “r*” jeb likme, kas ekonomiku ne bremzē, ne stimulē, manuprāt, ir tuvāk 2%, nevis 3%. Tātad vēl nepieciešams būtisks likmju samazinājums. Tomēr tas, kādam precīzi jābūt šim līmenim, būs atkarīgs no ekonomikas attīstības. Līdz ar to mūs arī turpmāk sagaida kāpums soli pa solim lejup.
Ja jau likmēm ir jābūt zemākām, kādēļ tās nesamazināt uzreiz vienā solī? Pirmkārt, neitrālā likme precīzi nav zināma – tas ir teorētisks koncepts, to nevar redzēt, tā ir netiešs novērtējums, nevis praktiski redzama un “sataustāma” lieta. Otrkārt, laika gaitā tā mainās, tā ir kustīgs mērķis. Treškārt, dažādi negatīvi šoki – un to iespējamība pašlaik ir ļoti augsta (gan ģeopolitika, gan kara dinamika Ukrainā, gan iespējamie Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības kari) – var situāciju mainīt un iedot inflācijai jaunu impulsu. Tādēļ pareizi ir spert soli pa solim. Protams, nepieciešamības gadījumā solis var būt arī lielāks par 0,25%. Līdzšinējā pieeja – datos balstīta un lēmumu analīze/pieņemšana no sēdes uz sēdi – tam ir labi piemērota.
Kopš jūnija esam redzējuši apjomīgu procentu likmju kritumu. Un tas jāturpina. Tas būs labs atbalsts ekonomikai, bet galvenais ir mazināt neziņu (ģeopolitika) un pašiem veikt ražīgumu un ekonomikas izaugsmi veicinošas strukturālas reformas. Zemākas procentu likmes ekonomikai palīdzēs, bet īstās zāles straujākai izaugsmei un augstākiem ienākumiem ir straujš ražīguma kāpums. Ja sāp zobs, var dzert pretsāpju līdzekļus. Bet labāk ir doties pie zobārsta – zobs tiks salabots un ar pretsāpju līdzekļiem kuņģis netiks sabendēts.
