Uzņēmumu vadītājiem šobrīd ir izaicinājumu pilns laiks – tie strādā lielas nenoteiktības apstākļos un ir jābūt gataviem pielāgoties jauniem pavērsieniem gan ekonomikas, gan uzņēmējdarbības jomās. Šie aspekti ir cieši saistīti ar dažādiem juridiskajiem jautājumiem. Par to, ar kādiem izaicinājumiem saskaras uzņēmumu vadītāji un valdes locekļi šobrīd, vaicājam Eduardam Vaišļam, zvērināta advokātu biroja SIA “ZAB NJORD” un SIA “ZAB Rusanovs & Partneri” zvērinātam advokātam.

Lai gan budžets nu jau kādu laiku ir pieņemts, par nodokļiem nav nekādas skaidrības. Pēc budžeta izstrādes tika solīts sākt strādāt pie nodokļu sistēmas pamatnostādnēm. Pagaidām amatpersonas izvairīgi runā par šo tēmu. Ir zināms, ka lielākās nodokļu izmaiņas gaidāmas 2025.gadā. Uzņēmējiem arī nav skaidrs, cik vērienīgas tās būs, tomēr viņi cer, ka valdība ar viņiem diskutēs un ņems vērā arī viņu vēlmes.

Kāpēc vispār ir nepieciešamas ikgadējās darba novērtēšanas pārrunas? Šāds jautājums varētu rasties gan darbiniekiem gan vadītājiem tad, ja pārrunas tiek veiktas tikai formālu iemeslu dēļ – tiek salikti ķeksīši pārrunu lapā, izrunātas nekonkrētas lietas un viss turpinās pa vecam. Tomēr šādas pārrunas var būt arī ļoti vērtīgs darbinieka un uzņēmuma attīstības veicinātājs.

Pārdzīvojot pēdējo trīs gadu globālās ģeopolitiskās krīzes, Latvijas autotirgus pagājušajā gadā nonāca vēl nebijušā situācijā. Statistikas dati atklāj ainu, kas, izrādās, maldina par patieso situāciju nozarē. Kopā ar biedrības “Auto Asociācija” pārstāvjiem pētām norises, liekam kopā ciparus un mēģinām izprast problēmas, kas bremzē došanos zaļā kursa virzienā.

Inovācijas ir ikviena uzņēmuma dzinējspēks ne tikai attīstības, bet arī dzīvotspējas virzienā. Nepietiek vien ar ideju un vēlēšanos to realizēt, lai process vainagotos ar veiksmīgu rezultātu. Sarunā ar Ingmāru Pūķi mēģinājām rast atbildes, kā rīkoties, lai spēles kauliņi saliktos uzņēmuma veiksmes stāstā.

Kā jau bija gaidāms, šī gada sākumā ekonomikas norišu kopsumma jeb iekšzemes kopprodukts daudz nemainījās ne gada, ne ceturkšņa griezumā. Iekšzemes kopprodukta pieaugums ir nedaudz lielāks par gaidīto – varēja gaidīt “apaļu” nulli, bet pieaugums tomēr ir par 0,7% gada griezumā un 0,3% ceturkšņa griezumā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Taču tas noticis uz produktu nodokļu iekasēšanas rēķina, kas gada laikā kāpis par 8,2%. Statistiķi arī ziņo, ka preču nozarēs pievienotā vērtība samazinājās par 1,3%, bet pakalpojumu nozarēs pieauga par 0,4%. Tātad kopējā vērtība gada sākumā samazinājās.

Šonedēļ Saeimā atbalstītais priekšlikums palielināt reprezentatīvā jeb luksusa auto vērtības slieksni no 50 tūkst. līdz 75 tūkst. eiro ir vērtējams pozitīvi un palielinās jaunu automašīnu tirdzniecību, kā arī samazinās vēlmi reģistrēt transportlīdzekļus kaimiņvalstīs, tomēr nav atbalstāmi, ka valsts uz šādām lietām raugās caur “ekseļa tabulu”, piemērojot jaunus uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa principus un likmes, kas skars visus uzņēmumā esošos transportlīdzekļus, neatkarīgi no to iegādes vērtības. Valstij ir jāmaina domāšanas pamatprincipi no “nodokļu iekasēšanas” uz “ekonomikas veicināšanu un pirktspējas palielināšanu” – atzīst viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem Latvijā un Baltijā – SIA “Grant Thornton Baltic”.

Nevienā darbavietā cilvēks nav piesaistīts uz mūžu. Darbinieku mainība ir normāla parādība ikvienā uzņēmumā. Tomēr beidzamajā laikā uzņēmēji arvien bažīgāk runā, ka labus darbiniekus atrast kļūst arvien sarežģītāk. Darba tirgus ir uzsācis diezgan bīstamu riņķa danci.

Viesnīcu jeb izmitināšanas bizness ir tūrisma nozares būtiska sastāvdaļa. Protams, arī to, kas šobrīd notiek šajā nozarē, ietekmējusi gan pandēmija, gan karš Ukrainā. Tomēr viesnīcas, kas turpina darbību, nestāv tukšas, bet meklē arvien jaunas iespējas un veidus, kā attīstīties. Pilsētu un lauku reģionu spēlētāji elpo nedaudz atšķirīgos ritmos, lai gan skatās vienā virzienā.

Nereti uzņēmumi saskaras ar grūtībām bankas kontu atvēršanā un darījumu pamatojumu sniegšanā, kā arī tiek “iesaldēti” uzņēmumu līdzekļi bankas kontos, pastāvot aizdomām par potenciālajiem noziegumiem un šādu līdzekļu legalizāciju. Tādēļ dodamies intervijā pie Pauļa Iļjenkova, lai parunātu par komersantiem aktuāliem jautājumiem.

Arvien nozīmīgāku lomu biznesa finansēšanā ieņem alternatīvā finansējuma nodrošinātāji. Pie šādiem finansētājiem pieskaitāmi gan riska kapitāla fondi, gan privāti aizdevēji un investori, gan specializēti kreditēšanas uzņēmumi. Kapitāla cenas un papildus uzņemtā riska dēļ alternatīvo aizdevēju procentu likmes visbiežāk ir augstākas nekā bankām, taču papildus tam diemžēl ir vēl daži apstākļi, kas kavē alternatīva finansējuma izmantošanu vai vismaz sadārdzina tā kopējās izmaksas.

2020.gadā Valsts kontrole likumības un lietderības revīzijā “Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām?” secināja, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Tātad rūpes par daudzdzīvokļu namiem atstātas novārtā kopš 90.gadu sākuma. Kuram jāuzņemas atbildība par šo namu atjaunošanu?

Auditorijas paradumu maiņa, ierobežotība, reklāmas tirgus stagnēšana, izmaksu palielināšanās, ko lielā mērā izraisījusi ģeopolitiskā situācija pasaulē – tas viss vēl vairāk vājinājis mediju jeb plašsaziņas līdzekļu nozares dzīvotspēju. Šoreiz lūkosim, kā klājas vēsturiski senākajai mediju jomai – drukātajai presei.

Produktivitātes palielināšana ikvienā uzņēmumā šobrīd ir vitāli svarīgs process. Iespējams, ka ar šo jēdzienu katrs saprot mazliet kaut ko citu. Tomēr virziens, kurā doties, visiem ir skaidrs. Kāda cita pieredze var izrādīties gana labs rādītājs, lai tuvotos mērķim.

Ap 70–80% Eiropas uzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi. Šobrīd Latvijā tēma par šādiem uzņēmumiem un to nodošanu nākamajām paaudzēm ir īpaši aktualizējusies, tāpēc par to vairāk parunājām ar Aneti Pajusti, kura par to interesējusies un veikusi pētījumus jau ilgāku laiku. Viņai ir doktora grāds finansēs, bet šobrīd viņas ikdiena paiet Amerikas Savienotajās Valstīs. Tik daudz iemeslu intervijai!